“Ja tās tiek izskatītas rakstveidā, tad raitāk,” piekrita Strupišs, norādot, ka šādā veidā “procesuālais huligānisms” principiāli nav iespējams.
Savukārt gadījumos, kad lietu nolemj skatīt tiešsaistē, mēdz būt tehniskas problēmas. “Piemēram, viena no pusēm atslēdzas. Un tu jau nevari zināt, vai viņš speciāli atslēdzas, jo redz, ka process aiziet nelabvēlīgā gultnē,” pastāstīja Strupišs.
Sākotnēji līdz ar Covid-19 ierobežojumiem tiesu process kopumā palēninājās, bet pamazām temps pieaug. Mazākas iespējas rīkot attālināto procesu ir krimināllietās.
“Dzird, ka atsevišķi cilvēki nav apmierināti. Viņi labāk gribētu nākt un stāstīt [klātienē]. Bet redziet – ir dažādas lietas. Ir lietas, kur tiesnesim tiešām derētu paklausīties vai lieciniekus uzklausīt.
Bet ļoti liela daļa lietu ir tādas, kur ir pierādījumi pietiekami un pietiek vienkārši paskatīties šos pierādījumus,” norādīja Strupišs.
Viņš arī pieļāva, ka pēc pandēmijas šāda tiesu prakse mazākā apmērā varētu turpināties.
