Pēcpusdiena

Igaunijas parlaments gāzis Tāvi Reivasa valdību

Pēcpusdiena

Saeima konceptuāli atbalsta regulējumu vienota juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanai

KNAB grasās izbeigt tā dēvēto "oligarhu lietu"

Strīķe: «Oligarhu lietas» izbeigšana – pierādījums Streļčenoka nespējai vadīt svarīgus procesus

Kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkarošanas bloka vadītāja Juta Strīķe uzskata, ka biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka paziņojums par iespēju drīzumā izbeigt tā dēvēto “oligarhu lietu” liecina par viņa nespēju vadīt valstiski svarīgu lietu izmeklēšanu.

Strīķe Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atgādināja, ka KNAB tieši Streļčenoka vadībā piecus gadus izmeklēja šo lietu un ar paziņojumu par lietas izbeigšanu viņš “atzīst savu nespēju organizēt svarīgu lietu izmeklēšanu”.

Viņa gan sacīja, ka Streļčenoks kļuva par biroja vadītāju neilgi pēc lietas ierosināšanas, bet viena lieta - uzsākt kriminālprocesu, un cita - ar vadības atbalstu strādāt, jo izmeklētājs nevar viens pats visu izdarīt, nepieciešams visu līmeņu vadības atbalsts.

Strīķe uzskata, ka biroja vadītājs, atlaižot šo kriminālprocesu savulaik sākušo KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāju Lienīti Šikori un citus, kas proaktīvi strādāja, gribēja panākt darba rezultātu, licis šķēršļus lietas virzībai un faktiski darījis visu, lai šī lieta tiktu izbeigta.

Tāpēc Strīķe uzskata, ka kļūst “acīmredzami, kā interesēs viņš visus šos piecus gadus strādājis”.

 

Ilgāk nekā divarpus stundas trešdien notika aizejošā KNAB  priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkotā saruna ar medijiem "Atklāti par piecgadi KNAB". Tomēr sarunas laika lielāko daļu aizņēma Streļčenoka monologs un izvairīgas atbildes uz žurnālistu jautājumiem.

Viņš vairākkārt kritizēja politisko spēku «Vienotība», kuras interesēs jau gadu pēc viņa nokļūšanas amatā esot bijis mainīt biroja vadību. Pēc Streļčenoka teiktā, «Vienotības» atslēgas cilvēks KNAB bijusi atbrīvotā priekšnieka vietniece Juta Strīķe un citi cilvēki. To vadībā savukārt realizēti un skaļi tiražēti procesi, kam nav bijis pierādījumu, piemēram, par kukuļošanu «Lattelecom» un LMT apvienošanas iecerē vai bijušās Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas Nelijas Jezdakovas aizturēšanu. Līdz gada beigām bez rezultāta  tiks izbeigta tā dēvētā oligarhu lieta, paziņoja KNAB vadītājs.

Viņš minēja, ka pierādījumu apjoms bijis nepietiekošs. KNAB šefs jau vairākkārt runājis ar izmeklētāju, un jau sākotnēji bija informācija, ka nav pietiekami pierādījumu, lai šo procesu "tā attīstītu", un, kā sapratis Streļčenoks, tad šo lietu "uzspiests veikt". Tā rezultātā šī lieta bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik pēc Valsts prezidenta ierosinājuma tika atlaista Saeima, atgādināja Streļčenoks.

KNAB priekšnieks norādīja, ka lēmums par lietas izbeigšanu nav saistāms ar viņa nevirzīšanu konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, turklāt izmeklētājs savos lēmumos ir neatkarīgs un tur KNAB priekšniekam nav tiesību jaukties. Streļčenoks arī solīja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu būšot publisks.

Vēl aprīlī viņš gan apgalvoja, ka tā dēvētā “oligarhu lieta”, kurā pastāvēja aizdomas par vairāku Latvijas politiķu  tirgošanas ar ietekmi, nav izčākstējusi un izmeklēšana turpinās.

Jau ziņots, ka, izvērtējot KNAB  līdz šim paveikto darbu tā dēvētajā oligarhu lietā, prokuratūra nolēma daļēji izbeigt kriminālprocesu pret Aivaru Lembergu (Zaļo un Zemnieku savienība) un Aināru Šleseru un nodot lietu atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai.  

Pērn augusta beigās "oligarhu lietā" KNAB rosināja vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi. Par aizdomās turamajiem šajā lietā KNAB bija atzinis Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu.

Lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" izdevēja SIA "Mediju nams" telpās, kā arī toreizējā AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā. Tāpat KNAB 2011.gada maijā vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva un Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti