Strīķe uzsvēra, ka Streļčenoks turpinās darbinieku atlaišanu: „Nav neviena nodaļas vadītāja apkarošanā, kurus viņš saprastu. Mēs, acīmredzot, runājam pavisam citā valodā. Viņam nav normālu attiecību ne ar vienu vadošo korupcijas apkarošanas darbinieku birojā. Tas nozīmē - es nebūšu pēdējā atlaistā. Viņš nespēs sarunāties arī ar tiem darbiniekiem, kas ir iestādes zelts un pret kuriem viņš jau ir zināmā mērā sācis vērsties. Tas nozīmē, ka sekos vēl atlaišanas."
Viņa norādīja, ka šādas atlaišanas var negatīvi ietekmēt iestādes darbu apkarošanas jomā. „KNAB ir bijusi iestāde, kas mēģināja ieviest progresīvas metodes. Mēs ļoti daudz ko darījām pirmo reizi. Un tagad ir sācies regress. Mūsu darbs paliek arvien sliktāks, ko atzīst daudzi. Baidos, ka arī apkarošanā tas regress var sākties," sacīja Strīķe.
„Cilvēkam, acīmredzot, gribas būt par priekšnieku, viņam neinteresē, ko daru es, apkarošana. Tas, ka viņu apstiprināja Saeima, nenozīmē, ka nav jāpilnveido zināšanas par apkarošanu. Priekšnieks kā pašmērķis. Viņš grib būt priekšnieks ar iespējami mazākiem traucējumiem ikdienā," tā Strīķe komentēja Streļčenoka darbošanos KNAB priekšnieka amatā.
Strīķe pauda, ka pēc viņas atlaišanas gavilēja KNAB redzeslokā nonākušās personas. Streļčenoks esot apzinājies to personu loku, kuriem nāks par labu viņa lēmums. „To viņš nevarēja neapzināties," sacīja Strīķe.
Strīķe arī pārmeta to, kā notikusi trīs KNAB priekšnieku atlase.
„Jāatzīst, ka visos trīs gadījumos, saliekot tos kopā, kaut kas klibo KNAB priekšnieku atlasē. Neviens no tiem cilvēkiem pirms tam nav bijis ar varu pārbaudīts, nav atradies amatos. Ne pārāk rūpīgi izvēlas tos priekšniekus. Brīžiem bijusi sajūta, ka jebko ielikt amatā un aizmirst," sacīja atlaistā KNAB amatpersona.
Kā vēstīts, KNAB priekšnieks Streļčenoks decembra vidū nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Jutu Strīķi, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas rezultātus un darbības novērtēšanu.
