Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), saskaņojot šo priekšlikumu ar Tieslietu ministrijas pastāvīgo Krimināllikuma darba grupu, rosinājis pašlaik Saeimā skatītajos grozījumos precizēt, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Pašlaik grozījumos nav minēts nosacījums par darbību neatbilstību valsts pamatlikumam - tajos paredzēts, ka sods būs par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu.
Par šādu nodarījumu rosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Ar nosacījumu, ka sods pienākas par attiecīgo darbību, ja tā veikta Satversmē neparedzētā veidā, rosināts papildināt arī vairākas citas saistītās normas.
Ministrs piedāvājis veikt izmaiņas, lai novērstu "jebkādas šaubas par to, ka likumprojekts neatbilst Satversmes 100.pantam un ierobežo tiesības uz vārda brīvību".
Kozlovskis arī rosina precizēt grozījumos paredzēto, ka sods pienāktos par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas drošības interesēm - ministrs aicina noteikt, ka kriminālsods pienāksies par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai darbībā, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību.
Kā ziņots, lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.
No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas, norādījis Valsts prezidents, šodien nosūtot Saeimai vēstuli par Krimināllikuma grozījumiem.
Vējonis vērš Saeimas uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumu formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai piedāvātie normu risinājumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā valstij ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi, lai aizsargātu savas intereses un drošību, tostarp arī pilnveidojot krimināltiesību regulējumu, uzskata prezidents. Iepazīstoties ar Saeimā virzītajiem Krimināllikuma grozījumiem, viņš secinājis, ka sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) varētu rosināt atcelt steidzamību hibrīdkara apdraudējuma novēršanai virzītajiem grozījumiem Krimināllikumā. Tas nozīmētu, ka likumprojekts tiktu skatīts parastajā kārtībā, trīs lasījumos, nevis divos. Bērziņš iepriekš žurnālistiem sacīja, ka, iespējams, varētu rosināt noņemt steidzamību šim likumprojektam, lai varētu kārtīgi izdiskutēt visus jautājumus.
