Strīdīgos LELB likuma grozījumus deputāti apspriedīs darba grupā

Darba grupā būs pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas, un darba grupu vadīs pie frakcijām nepiederošais deputāts Ringolds Balodis.

“Baznīca ir teikusi savu vārdu, un tagad likumdevējs var atbalstīt vai neatbalstīt. Ja likumdevējs neatbalsta, tad konkrētais priekšlikums neaiziet tālāk un paliek kā baznīcas dzīlēs esošs priekšlikums,” norādīja Balodis. “Ejot uz pirmo lasījumu, mēs mēģināsim maksimāli konstruktīvi pieiet šai lietai, lai saprastu, cik apjomīgi ir iebildumi, vai tie iebildumi ir pamatoti vai nē. Mēģināsim rast maksimālo kompromisu, lai apmierinātu visas puses, protams, ieskaitot Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, uz kuru tas attiecas,” sacīja deputāts.

Grozījumi papildinātu likumu ar preambulu, kas noteiktu Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu par vienīgo tiesību mantinieci baznīcai, kas Latvijā darbojās līdz 1940. gadam.

Pret to iebildusi Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL), kas arī sevi uzskata par pirmskara baznīcas mantinieci. Darba grupas mērķis ir meklēt kompromisu un saprast, vai grozījumi ir konceptuāli atbalstāmi.

Iepriekš Saeimas deputāti no visām frakcijām iesniedza likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka tā ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

Vēlāk gan deputāts Hosams Abu Meri ("Vienotība"), komentējot, ka nejauksies baznīcas iekšējās lietās, atteicās atbalstīt likumprojektu.

Likumā paredzēts noteikt arī to, ka faktiski nav iespējams izstāties no LELB. Proti, gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.

Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. To tapšanā nav bijušas konsultācijas ar LELBāL.