Jau ziņots, ka Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni. Tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas - Ilze Draveniece un Diāna Kurpniece. Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.
Trešdien KNAB notika atklāta biroja Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēde, kurā nesaskaņu apspriešana KNAB iekšienē padomes darbakārtībā nebija iekļauta, taču „Providus” pētnieks Valts Kalniņš pauda neizpratni un brīnījās par paradoksu - KNAB pagājušā gada darbības rezultāti ir pozitīvi vērtējumi, bet trīs vadošie darbinieki par pagājušā gada darbu ir nopelnījuši zemu vērtējumu.
„Man rodas neizpratne, ka labie rezultāti tiek sasniegti ar personām, kas ir kritiskās pozīcijās un kas gandrīz nav piemērotas savam amatam,” uzsvēra pētnieks. Ņemot vērā minēto, Kalniņš no KNAB vadības vēlējās noskaidrot, kādu risinājumu saredz situācijas normalizēšanā, jo tā izskatoties kā drauds KNAB darbības rezultātiem nākotnē.
Streļčenoks pētniekam atbildēja, ka viņš tikai pildījis likumā noteiktos pienākumus - vērtējis KNAB amatpersonas un kā vadītājs devis uzdevumus, lai sagaidītu attiecīgus rezultātus. Medijos publiskotā informācija par trīs amatpersonu novērtējumu neatspoguļojot biroja bloka vai nodaļas darbu - izmeklētājus, operatīvos darbiniekus un galvenos speciālistus.
Streļčenoks vērtējis konkrētās amatpersonas, kurām ir konkrēti amata pienākumi un doti uzdevumi. „Emocijas, kas izraisītas publiskajā telpā, vien laikam norāda uz to, ka es saviem pienākumiem un novērtēšanai nepiegāju formāli,” uzsvēra KNAB šefs.
Streļčenokam pievienojās arī pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kura vērtēja vienu no amatpersonām - Diānu Kurpnieci -, kura vienīgā no kritiski novērtētās trijotnes piedalījās trešdienas sēdē.
Pēc Jurčas domām, esot jārēķinās ar to, ka „mēs visi esam vienota organisma sastāvdaļa” un sabiedrībai pat nav būtiski, kā galveno korupcijas iestādi Latvijā nosauc. „Manā ieskatā, ir diezgan neētiski pateikt, ka biroja darba rezultāti varētu būt asociēti ar kaut kādu vienu, diviem, trim, četriem cilvēkiem. Tam ir jābūt vienotam organismam,” uzsvēra Jurča.
Viņa uzskata, ka novērtētajām KNAB amatpersonām ir vēlams apzināt „savu vietu un misiju organismā”, ka „esmu tikai kāja roka vai kakls”, kuram ir konkrēti uzdevumi un mērķi, kas sakrīt ar „organismu”.
Jurča uzskata, ka katram ir jābūt spējīgam atbildēt par darba uzdevumiem, jo neviens likuma priekšā nav labāks vai sliktāks. Viņa arī atgādināja, ka KNAB tomēr kā iestādē pastāv hierarhija, kurā iestādes vadītājs ir tiesīgs dot darba uzdevumus, kuri padotajiem ir jāpilda un jāatskaitās par izpildi.
Jurču arī mulsinot, ka iestādei, kurai jābūt paraugam iekšējās kontroles jomā un valsts pārvaldes pamatprincipu izpratnes jomā, „tā vietā brīdī, kad iestādes vadītājs veicis uzraudzību par saviem padotajiem, pēkšņi plašsaziņas līdzekļos noplūst informācija...”. Jurča teikumu nepabeidza, jo Streļčenoks mēģināja viņu pārtraukt, jo padomes darbakārtībā bija paredzēti vēl citi jautājumi, taču viņa vietniece turpināja savu sakāmo. „Ir normāls valsts pārvaldes process, kurā dot uzdevumus un kontrolēt to izpildi ir normāla procedūra. Līdz ar to nevajag no tā taisīt lielu traģēdiju. Ir jāsaprot, ka visiem mums ir vieni uzdevumi un mērķi - darboties sabiedrības interesēs. Un viss pārējais ir tikai lirika, un mums ir jābūt spējīgiem atrast spēku normālā veidā komunicēt, normālā veidā sarunāties, normālā veidā vienam otram nedarīt pāri un kā normālās ģimenēs nenest mēslus ārpus mājas,” savu komentāru nobeidza Jurča.
Lai arī pēc Streļčenoka un Jurčas komentāra padomes sēde ievirzījās ierastajā darbakārtībā, pēc pāris minūtēm pie biroja nesaskaņām atgriezās sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāvis Mārcis Gobiņš. Arī viņš, balstoties uz publikācijām masu medijos, pauda viedokli, ka trīs amatpersonu rīcībā pārsvarā kritizēti atsevišķi formāli trūkumi un šāda vērtēšana var radīt risku KNAB darbības efektivitātei.
Gobiņš no Streļčenoka vēlējās noskaidrot, vai viņš pēc KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības ierosinājuma noteiks atkārtotu minēto darbinieku vērtēšanu, izveidojot vērtēšanas komisiju. KNAB šefs vēlreiz atgādināja, ka viņš kā iestādes vadītājs pildījis savus pienākumus - novērtējuma rezultātā biroja amatpersonām ir dots pusgads laika sava snieguma uzlabošanai.
„Esmu pārliecināts, ka kolēģi ir profesionāļi un šajā laikā tie jautājumi, kas izraisa bažas, tiks pilnveidoti, un turpināsim konstruktīvi strādāt,” uzsvēra Streļčenoks un piebilda, ka šādu ažiotāžu, kas sacelta par novērtēšanu birojā, Streļčenoks līdz šim nav pieredzējis.
„Providus” pētniece Iveta Kažoka pēc tam Streļčenokam atgādināja, ka iepriekšējos gados amatpersonu darbs novērtēts pozitīvi un par viņu kompetenci šaubu nebija. Lai mazinātu bažas, ka vērtējums, iespējams, bija nepilnīgs, Kažoka lūdza ar tiem iepazīties, lai pēc tam, iespējams, tos iedotu novērtēt personāla vadības speciālistiem un citiem valsts pārvaldes ekspertiem. KNAB priekšnieks pētniecei atbildēja, ka viņa „varot uzrakstīt iesniegumu”, kas attiecīgi tiks izvērtēts, un, ja tas būs iespējams, tad arī dot iespēju iepazīties.
