Tāpēc premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) pagaidām vēl neatbild, vai rīkosies kā viņas priekštecis Valdis Dombrovskis („Vienotība”) un šo rīkojumu atcels. KNAB arodbiedrība jau sola lūgt Straujumai vērtēt Streļčenoka lēmuma tiesiskumu. Piemēram, apšaubāma esot Strīķes vērtēšanas komisijas objektivitāte.
Streļčenoks kopš decembra nogales pieņēmis nu jau trešo lēmumu par Strīķes atlaišanu, jo kā darba devējs viņai joprojām neuzticoties. To sasirgušais Streļčenoks pirmdien pauda telefonintervijā LNT raidījumā „900 sekundes”. „Visi tie pārkāpumi būtībā paliek tie paši. Protams, ņemot vērā Ministru prezidenta norādes, es izveidoju komisiju, un komisija atkārtoti konstatēja tos pašus pārkāpumus,” teica Streļčenoks.
Streļčenoks uzskata, ka turpmāk šis darba attiecību strīds būtu risināms tiesas ceļā. Tomēr KNAB arodbiedrība pirmdien nolēmusi, ka jau atkal lūgs premjerministri kā biroja pārraudzi vērtēt Streļčenoka lēmumu, ko viņš kārtējo reizi ar arodorganizāciju nebija saskaņojis. Turpina arodbiedrības vadītāja Kristīne Griga: „Šādas darbības ir jāsaskaņo ar sadarbību – kaut vai attiecībā uz vērtēšanas komisiju (..) Šajā komisijā nav bijuši arodbiedrības pārstāvji,” saka Streļčenoks.
Streļčenoka izveidotajā Strīķes vērtēšanas komisijā darbojies viņš pats, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece novēršanas jautājumos Ilze Jurča, kas konfliktā publiski nostājusies priekšnieka pusē. KNAB oficiālā paziņojumā gan norāda, ka, saskaņā ar likumu, vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību nosaka KNAB priekšnieks. Savukārt paplašināto novērtēšanu var veikt, vērtējot iestādes vadītāju, tāpēc uz hierarhiski zemākām amatpersonām tas neesot attiecināms.
Ministru prezidente Straujuma atzīst, ka kārtējais pavērsiens KNAB konfliktā sabiedrībai nerada pārliecību par biroja spēju strādāt. „Es gribu redzēt, kas ir jaunākajā posmā (..) Nevar tā, ka KNAB vadītājs pieņem lēmumu, Ministru prezidents to atceļ un tā tālāk. Nevar tā ilgstoši strādāt (..)” saka Straujuma.
KNAB arodbiedrība pirmdienas sēdē lēma, ka arī šoreiz biroja priekšnieka Streļčenoka lēmums bijis prettiesisks, jo Strīķes atlaišana netika saskaņota ar arodbiedrību un viņas vērtēšanas komisijā nebija iesaistīti sadarbības partneri, kā to savā rīkojumā bija noteicis iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis.
Tikmēr Streļčenoks arī ir uzsācis dienesta pārbaudi saistībā ar bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša skandalozajiem izteikumiem medijos, ka savulaik Strīķei bijusi iedota informācija par kādu iespējami korumpētu Dombrovska valdības ministru, taču viņa ar to neko neesot iesākusi.
KNAB konflikts ilgst jau ilgu laiku. Pavasarī izskanēja ziņas, ka Strīķe un Streļčenoks nespēj sadarboties. Vasarā un rudenī šis konflikts attīstījās līdz brīdim, kad īsi pirms Ziemassvētkiem Streļčenoks pirmo reizi atbrīvoja Strīķi. Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") šo lēmumu atcēla. Strīķes atlaišana un lēmums par padzīšanas atcelšanu ir bijis vēl divas reizes. Streļčenoks pārmet Strīķei viņa lēmumu un autoritātes neatzīšanu, savukārt Strīķe - Streļčenokam - intereses un kompetences trūkumu korupcijas jautājumos.
