„Ja runā tieši par biroja vadītāja vietnieču novērtējumiem - Jurčas kundzi, Strīķes kundzi - manuprāt, to vienīgais labums varētu būt kā labs materiāls personālvadības speciālistiem vai organizāciju psihologiem, ko viņi varētu izmantot turpmāk kā piemēru tam, kā nevajag novērtēt darbiniekus,” norāda Kažoka. „Jo kāds ir parasti mērķis darbinieku novērtēšanai? Parādīt, ko cilvēks dara pareizi, ko nepareizi, kāda ir kopējā viņa profesionalitāte un ko darīt, lai augtu.”
Kažoka uzsver, ka KNAB darbinieku novērtējumos pārsvarā vai nu ir par maz informācijas vai nu ir tikai sīki uzskaitīti dažādi neizpildītie darbi, bet nav redzams nekas no paveiktā. Līdz ar to par darbinieka kopējo veikumu no novērtējuma ir grūti spriest.
Arī „Delnas” padomes priekšsēdētāja Inese Voika uzskata, ka Streļčenoka personāla vadības prasmes ir vājas, jo pirms nokļūšanas KNAB priekšnieka amatā viņš lielus kolektīvus nav vadījis. „Es domāju, ka KNAB priekšnieka atlases komisija, kuru es arī novēroju, zināja, ka vadības prasmes varētu nebūt Streļčenokam attīstītas, bet nevarēja izvēlēties citu variantu. Šis likās salīdzinoši minimāli labs tāpēc, ka tas KNAB tik ilgi bija „tricināts” un likās, ka ir vajadzīgs cilvēks no iekšpuses un viņi viens otru sapratīs,” saka Voika. „Bet tas šobrīd ir radījis problēmas. Un nākotnē tādus lēcienus cilvēkiem nevajag izdarīt. Ja nekad tu neesi vadījis, nonākt pie organizācijas vadības - tā ir ļoti strauja mācīšanās, straujš lēciens.”
Pats KNAB priekšnieks apgalvo, ka ar vairumu darbinieku viņš spēj labi saprasties un sastrādāties. Viņš arī vēlas, lai biroja darbs tiktu normalizēts. „Man ir normālas, konstruktīvas darba attiecības ar… varbūt nepareizi būs teikt, ka ar visiem darbiniekiem, betar 130 no 135. Darbs norit, funkcijas tiek pildītas. Kas attiecas uz komunikāciju, tad dažāda veida komunikācijas elementi birojā ir ieviesti, un viņi strādā. Un attiecībā uz iespēju pilnveidot komandas darbu, saliedēt utt., tad bija veikti vairāki pasākumi, kas šo darbu padarītu vēl labāku,” pauž Streļčenoks.
Domājot par iespējamajiem situācijas risinājumiem, Kažoka uzskata, ka premjeram būtu jāiesaistās kā vidutājam. Iespējams, būtu arī jāveic Streļčenoka darba novērtējums, sniedzot ieteikumus personālvadības uzlabošanai.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) līdz šim ir atturējies iejaukties pašreizējā KNAB situācijā, norādot, ka tā nav tik nopietna, lai būtu nepieciešama politiskā iejaukšanās.
Savukārt Kažoka piebilst, ka sīkumainība izpaužas ne tikai darbinieku novērtēšanā, bet arī pildot KNAB pamatuzdevumus. Proti, birojs vairāk un vairāk soda partijas par formāliem pārkāpumiem, bet mazāk domā, piemēram, par to, vai partiju ziedotāji tiešām ziedo savu naudu.
