Birojs informēja lsm.lv, ka Streļčenoks arī lūdzis kompetentās iestādes, tās neprecizējot, izvērtēt, vai vispār KNAB priekšnieka darbības izvērtēšana normatīvajos aktos ir paredzēta.
KNAB norāda, ka Ministru kabineta noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu paredz, ka iestādes vadītāja darbu novērtē ne retāk kā reizi divos gados. To veic Ministru kabineta (MK) noteiktā kārtībā izveidota komisija.
Taču KNAB likums, kas ir speciālais likums attiecībā pret Darba likumu, vispār neparedz KNAB priekšnieka darba novērtēšanu.
Turklāt, ja ņem vērā Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 26.augusta spieduma nolēmumā secināto par speciālā likuma prevalējošo lomu pār vispārējiem valsts pārvaldes darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Ministru prezidenta ierobežoto pilnvaru apjomu, „pastāv pamatotas šaubas, vai vispār ir veicama KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana”, raksta KNAB. Apšaubāma esot arī MK noteikumu attiecināmība uz KNAB priekšnieka novērtēšanu, jo speciālajā KNAB likumā nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt KNAB priekšnieka novērtēšanas kārtību.
Neskatoties uz Streļčenoka lūgumu apturēt viņa darbības izvērtēšanu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") savu lēmumu nemainīs. Premjerministres preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA pastāstīja, ka Straujuma ir saņēmusi šādu lūgumu, tomēr savu lēmumu nemainīšot. Streļčenokam jau ir nosūtīta Valsts kancelejas sagatavota vēstule, piebilda Rozenberga.
Jau ziņots, ka šī gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Straujuma nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam tiks uzsāktas arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Vēl pavisam nesen Straujuma arī atzina, ja Streļčenoks nopietni pievērstos savam darbam, nerastos pārdomas par viņa darbu.
KNAB jau ilgāku laiku valda nesaskaņas starp biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un vairākiem esošajiem un arī bijušajiem darbiniekiem, ar kuriem notiek tiesvedība. Tāpat darbu KNAB pērn atstājuši vairāki pieredzējuši tā darbinieki.
Decembrī pēc Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta lēmuma stājies spēkā spriedums par bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atjaunošanu amatā. Apelācijas instances tiesa par labu Strīķei noteica vidējo izpeļņu un tiesāšanās izdevumus aptuveni 7000 eiro apmērā.
Tāpat Rīgas apgabaltiesa decembrī apmierināja bijušās KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas llzes Dravenieces prasību un lika viņu atjaunot amatā. Viņa birojā tikusi iecelta par KNAB Politikas plānošanas nodaļas galveno speciālisti.
Apgabaltiesa arī apmierināja Dravenieces prasību par disciplinārsoda - algas samazinājuma - atcelšanu. Tiesa nolēma par labu Draveniecei piedzīt ieturēto darba algu 141 eiro apmērā.
Aģentūra LETA aplēsusi, ka jau šobrīd biroja tiesvedība ar bijušajiem darbiniekiem ir izmaksājusi ap 40 tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas. Taču tiesvedības tikšot turpinātas.
