Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piektdien nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Jutu Strīķi, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas rezultātus un darbības novērtēšu. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija 2013.gada 18.decembrī iesniedza Biroja priekšniekam dienesta izmeklēšanas slēdzienu, kurā norādīja, ka, izvērtējot Strīķes rīcības tiesiskumu, divās epizodēs par biroja priekšnieka iepriekš izdotu rīkojumu atcelšanu, Strīķes darbībās ir konstatējams disciplinārpārkāpums - dienesta pilnvaru pārsniegšana.
Streļčenoks intervijā „Panorāmai" uzsvēra, ka neapšauba Strīķes profesionālās iemaņas un iepriekšējos nopelnus, taču atgādināja par to, ka Strīķe nav vairākus mēnešus spējusi novērst nepilnības, uz kurām viņai iepriekš norādīts.
„Es nekad neesmu uzstādījusi par pašmērķi ar kādu sastrādāties, par galveno uzskatot cīņu ar korupciju," uzsvēra Strīķe, atbildot uz LTV jautājumu, vai viņa ir spējusi kaut ar vienu no KNAB iepriekšējiem vadītājiem sastrādāties.
Tāpat Strīķe atkārtoti norādīja uz Streļčenoka acīmredzamo izpratnes trūkumu par operatīvās darbības specifiku, kā savas atlaišanas iemeslu minot birokrātisku aspektu izvirzīšanu par prioritāti un Streļčenoka personisko nepatiku.
Juta Strīķe uzskata, ka, atlaižot viņu no darba, biroja šefs Jaroslavs Streļčenoks realizēja daudzu korupcijā iesaistīto personu sapni tikt vaļā no Strīķes. Strīķe sola šo lēmumu pārsūdzēt.
Savukārt Streļčenoks nosauca Strīķes izteikumu, ka korumpanti pēc viņas atlaišanas līksmo, par subjektīvu viedokli.
Iepriekš jau vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis plāno pieprasīt KNAB vadītājam plašāku informāciju par šo lēmumu, kas premjeram bija negaidīts, atzina premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Premjers arī plāno konsultēties par situāciju ar KNAB uzraugu, ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Premjers arī uzskata, ka personisks konflikts nevar būt pamats amatpersonas atlaišanai.
