Roze ir bijušais Drošības policijas darbinieks un KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs. Viņu amatā iecēlis biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, liecina LTV rīcībā esošā informācija. Birojs jau otro gadu tiesājas ar Strīķi, kura vēlas panākt atjaunošanu amatā.
KNAB arodbiedrība otrdien noraidījusi iespēju izbeigt darba attiecības ar Strīķi. Kamēr biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks iesaistīts daudzos tiesvedības procesos, tapuši jauni likuma grozījumi.
Ar premjeres rīkojumu izveidotā darba grupa, kuras sastāvā bija arī pats biroja vadītājs, rosina turpmāk dot iespēju KNAB priekšniekam pieņemt iekšējos normatīvos aktus bez jebkāda saskaņojuma, kā arī vienpersonīgi lemt, piemēram, par KNAB reorganizāciju, turpinot atbrīvot darbiniekus.
Grozījumi arī paredz, ka uz biroja priekšnieku neattiektos darbības un tās rezultātu novērtēšana. KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks pirms nedēļas lūdza premjeri apturēt viņa darbības novērtējumu. KNAB arodbiedrība nosūtījusi lūgumu premjerei grozījumus pagaidām nevirzīt, jo uzskata, ka tie varētu tikai palielināt KNAB priekšnieka patvaļu. „Lasot likuma grozījumus, cauri spiežas Streļčenoka “āža kāja”. Ir daudz tādu punktu, kas var novest pie vadītāja rīcības brīvības un patvaļas,” saka bijusī KNAB darbiniece Diāna Kurpniece.
Sākotnēji bija paredzēts, ka grozījumi tiks skatīti jau otrdien valdības sēdē, taču vēlāk, saņemot iebildumus, tie no darba kārtības izņemti. Premjere Laimdota Straujuma Latvijas Televīzijai pirmdien vēl nebija gatava sniegt komentārus par grozījumiem, sakot, ka vēlas iepazīties ar arodbiedrības iebildumiem.
Pret grozījumiem iestājas daļa “Vienotības” deputātu, kuri šonedēļ vēlas tikties ar Valsts kancelejas vadītāju Elitu Dreimani. Arī Valsts kanceleja pagaidām no komentāriem atturas.
Tikmēr arodbiedrība sagatavojusi vēl kādu lūgumu premjerei - par dienesta izmeklēšanas veikšanu un regresa prasības vēršanu, lai konstatētu iespējamo biroja priekšnieka vai citu amatpersonu civiltiesisko atbildību, tiesvedībās ar Strīķi radot zaudējumus vairāk kā 8594,02 eiro apmērā, un veikt darbības regresa prasības vēršanai pret atbildīgajām amatpersonām.
Kā ziņots, KNAB vadība iepriekš lūdza arodbiedrību sniegt šādu piekrišanu, pamatojoties uz Darba likumu, saistībā ar to, ka darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību. KNAB konstatējis, ka Strīķe, atsakoties pildīt jurista amata pienākumus, atsaucoties uz tiesvedību, kurā tiek vērtēts disciplinārsoda - pazemināšana amatā - tiesiskums, sistēmiski atsakoties pildīt jebkādus darba devēja dotos uzdevumus, tostarp tos, kas atbilst biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos kompetencei.
KNAB ieskatā apstāklis, ka disciplinārsoda rīkojuma tiesiskums tiek vērtēts tiesā, gadījumā, ja tiesa minēto rīkojumu atzītu par prettiesisku, varētu būt attaisnojošs apstāklis, izskatot disciplinārlietu par Strīķes rīcību, nepildot biroja juridiskās nodaļas galvenā speciālista amata pienākumus, bet minētais neatbrīvo Strīķi no pienākuma būt darba devēja rīcībā un pildīt viņai dotos uzdevumus.
Pārkāpums uzskatāms par būtisku noteiktās darba kārtības pārkāpumu, jo gadījumā, ja darbinieks prettiesiski atsakās pildīt dotos darba uzdevumus, viņam no valsts budžeta līdzekļiem nepamatoti tiek izmaksāta darba samaksa, uzskata KNAB vadība.
KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks pērn 11.jūlijā parakstīja rīkojumu par toreizējās savas vietnieces Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe tika iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu pieņemšanas jautājumos. Tiesāšanās laikā Strīķe tika pārcelta KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciālista (jurista) amatā.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn decembra sākumā apmierināja Strīķes prasību lietā par pazemināšanu amatā, atceļot šo lēmumu. Tomēr spriedums šajā daļā nestājās spēkā nekavējoties.
Tikmēr pērn stājās spēkā spriedums par Strīķes atjaunošanu KNAB priekšnieka vietnieka amatā.
Jau ziņots, ka 2013.gada 20.decembrī KNAB priekšnieks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no darba.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") 2014.gada 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla, līdz ar to tika sākta tiesāšanās.
