„Pat 10 gadus vecais mašīnai ik pa laikam nepieciešama apkope,” sacīja Streļčenoks, piebilstot, ka dažreiz pietiekot ar „servisa apkopi, dažreiz nepieciešams detaļas nomainīt”.
Viņaprāt, konflikts KNAB vadībā ir mākslīgi veidots, lai radītu priekšstatu, ka birojā ir nesaskaņas starp biroja amatpersonām. Tā esot tikai dažu atsevišķu personu darbība, kuras nevēlas pieņemt viņu kā iestādes vadītāju.
Pēc Streļčenoka teiktā, esot arī tādi fakti, kas neesot risināmi disciplinārlietā, proti, bijuši mēģinājumi dezinformēt un maldināt darbiniekus. Pēdējais no tiem esot bijis, kad darbiniekiem sniegta infromācija, ka biroja priekšniekam jāatskaitās par virsstundās nostrādāto laiku, un Streļčenoks šādu informāciju īsziņās saņēmis plkst.2-3 naktī.
Viņu satraucot mēģinājumi konfliktā iesaistīt gan darbiniekus, gan vadošās amatpersonas un korupcijas pētniekus, kas publiski sniedzot informāciju, nezinot birojā notiekošā apstākļus. Streļčenoks pauda, ka nezinot nevienu darbavietu, kur par vadītāja vietnieku iestājušās augstas amatpersonas ik reizi, kad rodas sarežģījumi. „Esmu pret iejaukšanos no ārpuses šajā procesā,” sacīja Streļčenoks.
Biroja priekšnieks arī nevarot piekrist, ka KNAB veiksmīgi darbotos tikai Strīķes dēļ, jo nevar noniecināt 140 cilvēku darbu.
Viņš nepiekrīt, ka birojam būtu nepieciešama reorganizācija. Tāpat Streļčenoks uzskata, ka konflikta risināšanai būtu nepieciešams ne tik daudz mediators, cik „ķirurgs”.
KNAB vadītājs uzsvēra, ka darīšot visu, lai pret Strīķi ierosinātā disciplinārlieta tiktu izmeklēta objektīvi un neitrāli, pieaicinot pārstāvjus arī no citām organizācijām.
Disciplinārlietas pamatā esot trīs fakti. Streļčenoka prombūtnes laikā Strīķe, pildot biroja priekšnieka pienākumus, atjaunojusi amatā darbinieci, kas nav izturējusi pārbaudes periodu, jo nav varējusi kvalitātīvi pildīt darba pienākumus. KNAB priekšnieks atzina, ka izraujot no konteksta varbūt varētu secināt, ka atjaunošana bijusi tiesiska, bet ņemot vērā, ka konkrētā darbiniece bijusi tiešā viņa pakļautībā, viņam neesot pieņemama šāda Strīķes rīcība.
Tāpat disciplinārlieta ierosināta par soda atcelšanu Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei. Kā uzsver Streļčenoks, sešu cilvēku komisija, pieaicinot ekspertus no citām organizācijām, piecus mēnešus vērtējusi Dravenieces darbību, konstatējot 20 pārkāpumus, bet Strīķe vienpersoniski lēmumu par piemēroto sodu atcēlusi.
Tāpat Strīķei tiek pārmests, ka biroja priekšnieka prombūtnes laikā sasteigti pieņemti darbinieki izmeklētāja amatos bez pārbaudes perioda ar iespējami maksimālo atalgojumu. Streļčenoks pauda, ka viņam neesot iebildumu pret konkrētiem darbiniekiem, bet tas neesot korekti attiecībā pret citiem birojā strādājošajiem.
Jau ziņots, ka Streļčenoks ierosinājis disciplinārlietu pret Strīķi par rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus no 1.jūlija līdz 7.jūlijam un no 22.jūlija līdz 30.jūlijam un atceļot KNAB priekšnieka 27.jūnija rīkojumu, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti, un 27.jūnija rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai piemērots disciplinārsods. Tāpat disciplinārlieta ierosināta par rīkojumu, ar kuru darbā pieņemta izmeklētāja.
Streļčenoks uzskata, ka Strīķe veikusi darbības, kas liecina par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi veicot darbības pretēji iestādes interesēm, nav ievērojusi darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes procesus reglamentējošos normatīvos aktus.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai uzdots veikt disciplinārlietas izmeklēšanu un sagatavot slēdzienu līdz 13.septembrim.
