Viņš bija pārāk maigs, un citi profesionāļi, valsts iestāžu vadītāji teikuši, ja cilvēki neveic rīkojumus, tad viņi jāatlaiž. Taču Streļčenoks tā nav darījis. Tomēr ar laiku viņš kļuvis asāks, jo citādā veidā darbinieki nav pakļāvušies. Jurča noliedza apgalvojumu, ka Streļčenoks mērķtiecīgi vēlas atbrīvoties no citas savas vietnieces Jutas Strīķes. „Es negribu šo jautājumu reducēt uz konkrētām personām, bet es gribu reducēt šo jautājumu uz principu," uzsvēra Jurča, norādot uz priekšnieka un padoto attiecībām.
Jurča arī norādīja, ka nu jau bijusī KNAB darbiniece Ilze Draviniece, kas arī piedalījās diskusijā, zina, par ko viņa ir zaudējusi darbu. Draviniece gan atbildēja, ka Streļčenoks darot visu, lai pats paliktu amatā.
Sabiedrības par atklātību „Delna" vadītāja Inese Voika akcentēja, ka Streļčenoks savulaik vēlējies kļūt par KNAB vadītāju, lai ieviestu tajā kārtību un sakārtotu iekšējās attiecības, kas bija sagruvušas viņa priekšteča Normunda Vilnīša valdīšanas laikā. Tomēr pēcāk Streļčenoks nav spējis pildīt savus solījumus. Arī „Providus" pētnieks Valts Kalniņš norādīja, ka šajā gadījumā nav runas par politiskas vai citas ārpus biroja esošas ietekmes uz KNAB. „Tā ir viena milzīga menedžmenta problēma," pauda Kalniņš.
Tomēr neviens no sanākušajiem nespēja rast risinājumu esošajai problēmai, vien atzina, ka tāda pastāv. To vidū Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants, kurš atgādināja, ka Strīķe nav spējusi sadarboties ar Vilnīti un savulaik arī ar citu KNAB direktoru īpašnieku Alekseju Loskutovu; „Vienotību" pārstāvošais Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis atzina, ka konflikti ap KNAB ir notrulinājuši sabiedrības uztveri par šo iestādi.
Streļčenoka un vairāku nodaļu vadītāju konflikts rit jau daudzus mēnešus. Streļčenoks padotos vaino rīkojumu nepildīšanā un patvaļīgā rīcībā, pārkāpjot savas pilnvaras, savukārt padotie Streļčenoka prasības un vēlmes sauc par birokrātiskām, uz korupcijas apkarošanu nevērstām, bet viņu pašu par tirānu.
