Visas šīs nodaļas tika likvidētas, taču gandrīz visi to darbinieki aicināti strādāt jaunizveidotās nodaļās tādos pašos amatos ar tādu pašu algu. Izņēmums ir ilggadējā Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kurai tika piedāvāts zemāks amats ar mazāku atalgojumu.
Kurpniece uzskata, ka reorganizācija bijusi fiktīva, jo Streļčenoka patiesais mērķis bijis no viņas atbrīvoties, tāpēc viņa par to jau ir vērsusies tiesā. Savukārt pieci darbinieki ir nolēmuši darbu KNAB neturpināt, saņemot par to atlaišanas pabalstu.
Kurpniece Latvijas Radio pastāstīja, ka pēc Streļčenoka biroja reorganizācijas tādas pašas funkcijas, kādas viņa pildīja kā Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja, tagad pildīs Politikas plānošanas nodaļa.
Streļčenoka darbības un reorganizācijas rezultātā amata likvidācijas bija fiktīvas, pauda Kurpniece.
„Tā vietā, lai atlaistu mani vienu pašu, birojs atbrīvojās no sešiem darbiniekiem, un tas ir liels zaudējums valsts pārvaldei, jo četriem no šiem darbiniekiem ir jau 10 gadu pieredze,” sacīja Kurpniece.
Viņa arī sprieda, ka tā ir nelietderīga biroja līdzekļu izšķērdēšana, jo būs jāmaksā vairāki tūkstoši eiro atlaišanas pabalstos.
Jau ziņots, ka septembra nogalē Streļčenoks paziņojis par Korupcijas novēršanas nodaļas vadītājas Diānas Kurpnieces amata likvidāciju, bet vietā piedāvāts krietni zemāks amats. KNAB šīs pārmaiņas sauc par iekšējo reorganizāciju un noliedz, ka to procesā kāds darbinieks būtu pazemināts amatā.
Diāna Kurpniece KNAB nostrādājusi 11 gadus, pirms tam piecus gadus darbojusies kā „Sabiedrības par atklātību – Delna” vadītāja. Kurpniece stāsta, ka nesen viņai un vēl aptuveni 30 KNAB darbiniekiem paziņots par ieņemamo amatu likvidāciju, pēc kuras vairumam piedāvāts ieņemt līdzvērtīgu pozīciju, bet viņai pašai – nē.
Kā iemesls tiekot minēts savulaik Streļčenoka rosinātā darbinieku novērtējuma rezultāts un neesošā jurista izglītība. Kurpniece gan skaidroja, ka tieši šobrīd studē attiecīgo zinātni.
Streļčenoks ieplānojis uzteikt darbu vairākiem desmitiem biroja darbinieku un tiem piedāvāt amata vietas jaunveidojamās nodaļās.
Iepriekš arī vēstīts, ka ilgstoša konflikta rezultātā KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks jūlijā pazemināja amatā Jutu Strīķi. Līdz ar to Strīķe vairs nav saistīta ar operatīvo darbību, bet tā vietā viņai uzdots izskatīt dokumentus un iesniegumus.
Iepriekš Streļčenoks trīs reizes atlaida Strīķi, vainojot viņu priekšnieka kompetences apšaubīšanā un pilnvaru pārkāpšanā. Divas reizes premjers Streļčenoka lēmumu atcēla, taču trešo reizi nē.
Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apliecināja, ka ar ieilgušajiem strīdiem KNAB šobrīd ir novājināts. Ģenerālprokurors norādīja, ka, piemēram, biroja izmeklētāju vidū ir trīs vakances, kas, ņemot vērā kopējo izmeklētāju skaitu, ir ļoti daudz. Tas palielina slodzi uz jau esošajiem izmeklētājiem, un pieaug risks darba kvalitātes sarukšanai.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma pēc tiesas lēmuma pauda - ja Streļčenoks un viņa vairākkārt atlaistā un ar tiesas lēmumu amatā atjaunotā vietniece Strīķe nespēj strādāt vienā iestādē, viņiem pašiem būtu jāizvērtē situācija un „jābeidz tas cirks”, un vienam jāatkāpjas. Tomēr līdz šim nav izdevies rast situācijas risinājumu.
