Veselības ministrija pauž, ka streiks pašlaik nekādus sarežģījumus nav radījis. Vidēji 307 ģimenes ārstu pacienti dienā vēršas slimnīcās vai citās iestādēs, kas pilda arī ģimenes ārstu funkcijas streika laikā.
Veselības ministrija skaidroja, ka ģimenes ārstu streika laiks izvērties mierīgs. Neviena slimnīca vai cita ārstniecības iestāde neziņo par sastrēgumu vai pacientu pieplūdumu. Līdz šim tur vērsušies 4600 pacienti, kas tiek uzskatīti pat ģimenes ārstu pacientiem jeb 307 pacienti dienā, kas sistēmai lielus sarežģījumus nerada.
Tikmēr Nacionālais veselības dienests tagad vērtēs, kā katram streikotājam maksāt par šomēnes darīto.
Dienesta direktore Inga Milaševiča skaidroja, ka dienests izskatīs katru līgumu un katru gadījumu atsevišķi.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS izvirzītā) tikmēr atgādināja, ka visi izteiktie piedāvājumi ārstiem ir spēkā un jaunu nebūs. Kapitācijas nauda ģimenes ārstiem pieaugs algu sadaļā, jo nākamgad ārstiem bāzes likme pieaug līdz 1049 eiro līdzšinējo 859 vietā. Plus ģimenes ārsts var saņemt 150 eiro papildus pie kapitācijas naudas katru mēnesi, ja izpilda kvalitātes prasības. Tās sola pārskatīt un padarīt vienkāršāk izpildāmas.
Taču ģimenes ārsti ar to nav mierā un pieprasa visas kapitācijas naudas pieaugumu par trīsdesmit procentiem.
Tagad prakses pastiprināti kontrolē Veselības inspekcijas inspektori, un paši ārsti to uzskata nevis par kontroli, bet vajāšanu.
“Tā situācija ir traģiska! Inspektors iet ārsta praksē, pieprasa sniegt paskaidrojumus par to, ko viņš dara streika laikā. Inspektori pieprasa, lai ārsti aizsūta paziņojumus uz Nacionālo veselības dienestu, ka viņi nestreikos. Un draud ar soda sankcijām!” pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas juridiskā pārstāve Solvita Olsena.
“Un šāda rīcība nav nosaucam citādi kā par vajāšanu!” uzsvēra Olsena.
Tikmēr ministrijā to, ka šī kontrole ir tieša vēršanās pret streikotājiem, noliedz.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka tā nav vēršanās pret ģimenes ārstiem, bet veids, kā var pārliecināties, kā ārsti strādā vai nestrādā, jo par to bija pārāk dažāda informācija.
“Mēs pārliecinājāmies, ka 60 % no tiem ārstiem, par kuriem mums nebija informācijas, strādā,” norādīja ministrijas pārstāve.
Bet ārstu advokāte trešdien, 19.jūlijā, iesniedza Veselības inspekcijā iesniegumu pārtraukt šo vajāšanu.
“Streiks turpinās. Un ģimenes ārsti ir ļoti pārliecināti par to, ko viņi dara. [..] Un viņi nešaubās, ka naudas palielinājums ir vajadzīgs, lai viņi labāk varētu darīt savu darbu,” sacīja Olsena.
Jau nākamnedēļ ministre aicina uz sarunu visus ģimenes ārstus, ne tikai streika komiteju, lai konstruktīvi runātu par to, kādus jautājumus vēl nepieciešams risināt, lai darba apstākļi būtu labāki.
Jau ziņots, ka ģimenes ārsti streiku sāka 3.jūlijā, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
Streika otrajā dienā premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku. Valdības un ārstu pārstāvju tikšanās notika streika ceturtajā dienā, un abas puses paziņoja, ka sarunās panākts kompromiss par mediķu prasībām.
Taču vēlāk ģimenes ārsti tomēr attiecās pārtraukt streiku, norādot, ka nav panākta vienošanās par kapitācijas naudas palielināšanu arī atalgojuma sadaļā. Sākotnēji ministrija prasībām nepiekrita un sasauca Stratēģiskās padomes sēdi, pēc kuras piedāvāja kapitācijas naudas palielināšanu sasaistīt ar kvalitātes kritēriju izpildi.
Tomēr streika otrās nedēļas sākumā mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu - turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.
