NVD paziņojumā medijiem skaidro, ka pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu paredz starp ģimenes ārstiem un NVD noslēgtais līgums. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pamats valsts finansējuma saņemšanai ir valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšana pacientiem.
Ja protesta laikā valsts apmaksātie pakalpojumi nav nodrošināti, ģimenes ārsta praksei neesot pamata saņemt ikmēneša kapitācijas naudu, norāda NVD.
Pretējā gadījumā kapitācijas naudas maksāšana par nesniegtajiem pakalpojumiem būšot nepamatota valsts budžeta līdzekļu izlietošana.
NVD skaidro, ka kapitācijas nauda ir viena daļa no ikmēneša valsts finansējuma ģimenes ārstu praksēm, un pārējie valsts maksājumi par protesta akcijas periodu ģimenes ārstu praksēm tiks veikti. Tie ir maksājumi prakses uzturēšanai, par prakses personāla darbību lauku teritorijā, hronisko pacientu aprūpi, īslaicīgo un nereģistrēto pacientu aprūpi, kā arī citi maksājumi.
Ģimenes ārstu prakses saņems arī maksājumu par medmāsas un ārsta palīga darbu, ja protesta akcijas laikā medmāsa vai ārsta palīgs turpinājis nodrošināt pacientiem valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu praksē.
Savukārt valsts finansējumu par ģimenes ārsta prakses darbību “lēnās” protesta akcijas laikā, kas tika sākta 18.jūlijā, ģimenes ārstu prakses saņems pilnā apmērā.
Ieturētā maksājuma apmērs ģimenes ārsta praksei, kura piedalījās protesta akcijā, no maksājuma par jūliju ir vidēji 17% no kopējā maksājuma.
Vidējais valsts maksājums vienai ģimenes ārsta praksei ir 4320 eiro mēnesī. Papildus prakse saņem ikgadējo maksājumu par darba kvalitātes novērtēšanu (vidēji 654 eiro gadā), kā arī pacientu veiktās pacienta iemaksas – vidēji 3300 eiro gadā.
Ģimenes ārsti iebilst pret šādu NVD soli. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāves, juristes Solvitas Olsenas ieskatā valdība ar šādu soli neievēro spēkā esošos likumus un cenšas ietekmēt streikotājus. “Nacionālais veselības dienests paziņojis, ka nemaksās ne tikai darba algu, kā būtu saskaņā ar Streika likumu, bet nemaksās vispār, arī par medikamentiem, kas medicīnas māsām bija nepieciešami, lai palīdzētu pacientiem,” saka Olsena.
Jau ziņots, ka ģimenes ārsti streiku sāka 3.jūlijā, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Streika otrajā dienā premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku. Valdības un ārstu pārstāvju tikšanās notika streika ceturtajā dienā, un abas puses paziņoja, ka sarunās panākts kompromiss par mediķu prasībām.
Taču vēlāk ģimenes ārsti tomēr attiecās pārtraukt streiku, norādot, ka nav panākta vienošanās par kapitācijas naudas palielināšanu arī atalgojuma sadaļā. Sākotnēji ministrija prasībām nepiekrita un sasauca Stratēģiskās padomes sēdi, pēc kuras piedāvāja kapitācijas naudas palielināšanu sasaistīt ar kvalitātes kritēriju izpildi.
Tomēr streika otrās nedēļas sākumā mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu - turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.
