Strazdes Baltā baznīca ir celta no 1591. līdz 1596. gadam un ir viena no vecākajām baznīcām Kurzemē. Tā būvēta pēc Strazdes muižas īpašnieka pulkveža un Kurzemes hercoga padomnieka Bartolda Butlara lēmuma. Šī ir viena no retajām baznīcām, kurā ir iekļautas gan gotikas, gan agrīnā baroka stila iezīmes.
"Daudzi cilvēki domā par Dieva esamību un par to, vai viņš ir, vai viņš nav. Un tad baznīca ir tā skaidrākā vieta, kas parāda, ka Dievs ir, ka viņš ir klātesošs, ka viņš nav kaut kas abstrakts," pārliecināts Strazdes evanģēliski luteriskās draudzes mācītājsValdis Podziņš.
Latvijas baznīcas ir neatņemams tautas kultūras mantojums, jo kopš kristietības ienākšanas valstī baznīcas ir bijušas tās vietas, kurās augusi un attīstījusies sabiedrības garīgā dzīve.
Strazdes luterāņu baznīca ir piedzīvojusi dažādus laikus, kopš celšanas nav piedzīvojusi ievērojamas pārbūves un joprojām ir uzskatāma par īstu arhitektūras šedevru,
saka Strazdes pagasta pārvaldes komunālās daļas speciālists Ivars Maķevics:
"Šis ir viens no pagasta lepnumiem, ļoti sena baznīca. Un šajā svētku reizē es jau teicu – kādi laiki gājuši, kādas varas gājušas, kādi kari gājuši, dievnams stāv un viņš būs šeit."
Lai dievnams pastāvētu, tam ir nepieciešama ne tikai draudze, bet ir jāveic arī dažādi uzkopšanas un labiekārtošanas darbi. Šobrīd tādus nav iespējams veikt, jo nav sakārtotas zemes īpašumtiesības. Baznīcā nav apkures, tāpēc ziemas periodā dievkalpojumi notiek citās telpās. Esot jāmaina logi un baznīcai nepieciešama piebūve, jo iekštelpas ir pārāk mazas. Strazdes draudze cer, ka drīzumā īpašumtiesību jautājums tiks atrisināts, lai dievnams varētu turpināt pastāvēt.
"Palīgu, to man ir maz. Mēģinām baznīcu turēt, cik vien varam, un paturēt, lai vismaz to nelikvidētu, lai neaizslēgtu, jo pēc tam ir grūti viņu atvērt vaļā," spriež draudzes priekšnieks Juris Mauriņš.
Šobrīd draudzē ir 26 cilvēki un katrs no tiem ir gatavs palīdzēt, lai baznīcā varētu apmeklēt gan dievkalpojumus, gan pasākumus.
