Straupes tirdziņā pircējus gaida ar saviem iepirkumu groziņiem un burciņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Slow Food" Straupes tirdziņa organizatori un arī paši tirgotāji jau ilgāku laiku pircējus rosina mainīt paradumus un uz tirgu doties ar saviem iepirkuma groziņiem, kā arī pārdevējiem atdot atpakaļ burciņas vai pudeles un par to vēl saņemt atlaidi. Vai šie mudinājumi mainīt paradumus ir devuši rezultātu?

Straupes tirdziņā pircējus gaida ar saviem iepirkumu groziņiem un burciņām
00:00 / 04:11
Lejuplādēt

Straupes Zirgu pasta tirdziņā Latvijas Radio vispirms devās uz zemnieku saimniecības "Zutiņi" stendu, jo saimniece Rūta Beirote bija viena no tirgotājām, kura soctīklos aicināja nest makulatūru iesaiņojumam.

"Ja ir mājās kāda lieka makulatūra, nes mums, iemainīsim pret kādu foršu gardumu, un mēs savukārt to izmantosim kā pakojamo materiālu, sūtot paciņas," aicināja Beirote.

Blakus saimniecības stendam arī galds ar uzrakstu "Ja tev vajag – paņem; ja tev lieks – atstāj!".

"Cilvēki var atnākt, paņemt maisiņu, ja viņi nav paņēmuši līdzi savējo, nu, tie aizmāršīgie; savukārt, ja viņiem mājās ir lieki maisiņi, var atnest un atstāt, lai arī citi tirdziņa apmeklētāji var atnākt un paņemt."

Jautāta, vai runa ir par papīra maisiņiem, "Zutiņu" saimniece sacīja: "Nē, runa ir arī par plastikas maisiņiem, jo jebkurš plastikas maisiņš, izmantots otrreiz, ir divreiz vērtīgāka, labāka darbība nekā, teiksim, atkal no jauna un jauna ņemt papīra maisiņus, jo jebkurš papīra maisiņš ir nocirsts koks."

Jau kādu laiku Straupes tirdziņa tirgotāji ir mudinājuši pircējus ne vien nākt uz tirgu ar saviem iepirkuma groziem, audekla maisiņiem, bet arī ar izlietotajām burciņām.

"Es tukšās kombučas pudeles atnesu vietā. Kāpēc man viņas turēt sev vai izmest vienkārši ārā, ja es varu atdot atpakaļ, lai tiek realizētas pa jaunam, un laikam tieku pie kaut kādas atlaidītes arī…" sacīja kāda tirdziņa apmeklētāja.

"Rekur arī ir šodien atnestās..." mājražotājs Agris Saulgriezis rādīja pudeles, kuras jau pircēji ir atnesuši, un ieguvums esot gan pircējam, gan pārdevējam. "Pudeles ņemu pretim no pirmās dienas, un es dodu diezgan lielu cenu par tām, lai cilvēks lojāli būtu ieinteresēts arī nest tās pudeles atpakaļ. Protams, man ir liels darbs tās visas mazgāt un dezinficēt, lai otrreizēji izmantotu, bet cilvēks par to saņem 1 eiro."

Mājražotāja Maija Ekerte, kura pārstrādā cidonijas, stāstīja, ka arī viņa ņem atpakaļ pudeles, un padomāts arī par to, lai uzlīme ar produkcijas nosaukumu būtu viegli noņemama.

"Jo mēs esam ieinteresēti, lai to pudelīti viegli varētu nomazgāt, notīrīt un lai nepaliek šie līmes traipi. Cilvēki ir ļoti ieinteresēti ar to, ka viņš nopērk sīrupa pudelīti un var nest pie manis atpakaļ, tad mēs iedodam šim klientam arī atlaidīti," stāstīja Ekerte.

Arī pie zemnieku saimniecības "Stūrīši" stenda ir uzraksts, kas mudina atnest tukšo burciņu, un, kā stāstīja saimniece Inguna Knodze, par to var saņemt arī 5% atlaidi iepērkoties.

"Vai mums braukt uz bāzi un pirkt jaunas burciņas? Nē, ir taču forši, saudzējam dabu," sacīja Knodze. Jautāta, vai pircēji ir to ievērojušiun nāk ar savām burciņām, viņa atzina: "Sāk pamazām nest, jā.

Paskatieties, ļoti daudzi cilvēki mums apkārt staigā ar groziņiem un sāk arī ar tām burciņām."

Ar savu iepirkumu groziņu Latvijas Radio tirgū sastapa arī biedrības "Slow Food Straupe" valdes priekšsēdētāju Astrīdi Rozīti.

""Slow Food" asociācijas tādi uzstādījumi īstenībā ir jau ļoti sen, ka jābūt ir videi draudzīgam iepakojumam. Un es redzu, ka arvien vairāk un vairāk mūsu pircēju nāk ar saviem groziņiem, kas mani ļoti priecē, arī ar savu taru. Es atceros savu bērnību, nebija mums ne tādu plastmasas maisiņu, nekas tāds nebija, bet ļoti labi visi iztika tajā laikā bez plastikāta iepakojuma, es to esmu redzējusi, ka bez tā var iztikt," teica Rozīte.

"Manuprāt, šī iniciatīva ir ļoti apsveicama, šis ir pirmais solis uz zaļo domāšanu, uz resursu taupīšanu," tā Straupes tirdziņa iniciatīvu vērtēja atkritumu apsaimniekošanas organizācijas "ZAAO" klientu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants. Bet cita aina ir, iepērkoties lielveikalos, kad, iznākot no veikala ar pilnu iepirkuma maisiņu, secini, ka ne tik daudz ir nopirkts produktu, cik šo apjomu veido iepakojums – dažnedažāda lieluma plastmasas kārbas.

"Jā, nu diemžēl ir tā, ka tas iepakojums, kas ir saskarē ar pārtiku, tas iepakojums vairs nav derīgs šķirotajiem atkritumiem, nav derīgs pārstrādei. Mums šo iepakojuma veidu veikalos ir ļoti daudz, arī kur ir kaut kādas sausas lietas iekšā, kas nesabojā iepakojumu, bet diemžēl šis materiāls ir ražots no dažādiem kompozīta materiāliem un arī nav derīgs pārstrādei. Tā problēma ir, ka pārtikas ražotāji iepako [produkciju] šādā nepārstrādājamā iepakojumā," klāstīja Vīgants.

Mājražotājiem pielāgoties videi draudzīgākam iepakojumu veidam ir daudz vienkāršāk nekā lielajiem ražotājiem. Lai arī mazs, bet arī tas ir solis, lai mācītos mainīt paradumus un samazinātu atkritumu daudzumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti