''Katru dienu, es uzsveru – katru dienu – mūsu planēta zaudē kādu augu vai dzīvnieku izcelsmes sugu,'' atklājot šī gada akciju par labu saimniekošanu un labu pārtiku, biedrības „Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte akcentē to, ka tieši mazās, bioloģiskās saimniecības var būt garants videi draudzīgai saimniekošanai. Aizvadītajā gadā biedrība „Slow Food Straupe” šajā akcijā apkopoja arī mazo zemnieku un ražotāju priekšlikumus, lai tos nosūtītu lauksaimniecības politikas lēmējiem Briselē. ''Lai šī politika būtu vērsta nevis uz kvantitāti, bet kvalitāti, un lai šīs mazās saimniecības, kas veic šo ļoti, ļoti noderīgo darbu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tiktu visnotaļ spēcīgi atbalstītas.''
Līdzīgu viedokli par atbalsta nepieciešamību pauž arī Krimuldas novada zemnieku saimniecības „Zutiņi” viena no saimniecēm Rūta Beirote.
''Lielie zemnieki ir vairāk ieinteresēti saimniecības attīstībā, ekonomiski pamatotu produktu ražošanā, komercšķirnēs un tamlīdzīgi, nerentablās šķirnes ir tieši mazo zemnieku ziņā, tāpēc loģiski, ka, atbalstot mazos zemniekus, mēs arī rūpējamies par šo šķirņu saglabāšanu un arī par tradīciju kopšanu – ne tikai audzēšanas tradīciju, bet arī ēdiena tradīciju kopšanu,'' spiež Beirote.
Šoreiz akcijā kā galvenais akcents ir izraudzīti pākšaugi, pupiņas, kuras mūsu galdā bija jau pirms tik ierastā kartupeļa, bet šobrīd lielākoties izlīdzamies ar to, ka vienkāršāk ir paņemt jau gatavu konservu kārbu.
''Bundžās mums nav Latvijas pupas, un tāpēc tieši Latvijas pupas vai Latvijā audzētās pupas mums ir mazliet palikušas novārtā un šobrīd atsevišķas šķirnes ir izzūdoša vērtība,'' saka saimniece.
Zemnieku saimniecība „Zutiņi” ir viena no tām, kas cenšas saglabāt vecās šķirnes, un šobrīd saimniecības kolekcijā ir ap 50 dažādu pupiņu šķirņu, arī tās, kuras audzēja vecvecmāmiņas.
''Vecmāmiņu šķirnes mums ir redzamas šeit. 'Cīruļoliņas', kas arī šobrīd ir zināmā mērā apdraudēta šķirne, izskatās mazas, foršas, raibas, bet garumā aug 3 metrus, un apdraudēta jeb lēnām izzūdošas no dārziem tādēļ, ka mums ir radīta vietā cita šķirne, kas ir gaužām līdzīga: krāsa, pupiņas izmērs tāds pats, bet augums 60 cm, tātad vieglāk audzējama, tātad – ja mēs varam audzēt viegli, kāpēc mums audzēt 3 metrus... Tas ir viens no variantiem, ko mēs cenšamies atgriezt omīšu dārzos un ne tikai omīšu, bet arī motivēt visus citus audzēt viņas,'' aicina Rūta Beirote.
Pākšaugi akcijā par labu saimniekošanu un labu pārtiku izraudzīti vairāku aspektu dēļ – gan lai runātu par šķirņu daudzveidības saglabāšanu, gan arī ir nozīmīga to uzturvērtība.
''Pupiņas ir ļoti veselīgas no uzturviedokļa – šķiedrvielas, olbaltumvielas, arī fizioloģiski aktīvas vielas diezgan daudz ir iekšā, tā kā tas ir ļoti vērtīgi cilvēkam, jo īpaši tiem, kas ierobežo gaļu savā uzturā. Bet kas ir svarīgi – arī augsnei viņas ir ļoti vērtīgas, viņas piesaista atmosfēras slāpekli un atstāj pēc tam šo slāpekli augsnē, tālāk ko var izmantot nākošie kultūraugi, un arī augsnes mikroorganismi ļoti priecājas, viņiem ļoti patīk, tur veidojas ļoti labas pazemes lietas,'' stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.
Nevar teikt, ka pākšaugi no mūsu ēdienkartes būtu jau pazuduši, taču, kā vērtē populārais pavārs Mārtiņš Rītiņš, tā īsti jau arī tos nenovērtējam:
''Nav, nav! Mums vajag vairāk, mēs paliekam ļoti globalizēti, un ātrā ēdināšana pārņem visu! Interesanti, ka cūku pupas Ņujorkā viena porcija – kādas astoņas pupas – desmit dolārus tur maksā, tās tur ir delikatese!''
Dārzkopības institūta speciālisti gan atzīst, ka gluži par dārgu delikatesi cūku pupas nekļūs, jo pēdējos gadus gan saimniecībās, gan piemājas dārzos tās audzē arvien vairāk.
Bet labas saimniekošanas un labas pārtikas akcija nākamajā Straupes lauku labumu tirdziņā akcentēs biškopību – kāpēc bites ir tik svarīgas mūsu lauksaimniecībai un kas apdraud šo nozari.
