Straupes lauku labumu tirdziņā pievēršas dabisko pļavu piedāvājumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

„Pļava ienāk tirgū!” – ar šādu moto svētdien Straupes lauku labumu tirdziņā norisināsies Latvijas Dabas fonda dabiskajām pļavām veltītā diena. Tās pamatmērķis ir atbalstīt dabas daudzveidības saglabāšanu un arī paskatīties, kādus produktus varam iegūt pļavā.

Šī nav pirmā reize, kad Straupes tirgus ir ne tikai tirgošanās vieta, bet arī rosina aizdomāties par apkārtējās vides un ekoloģiski tīras pārtikas nozīmību. Oktobrī vairākās Eiropas valstīs norisinās kampaņa „Good Food Good Farming”, un tajā iesaistījies arī Straupes lauku labumu tirdziņš. Akcijas mērķis ir nodot Briselei vēstījumu par to, kāds atbalsts būtu nepieciešams nelielajām zemnieku saimniecībām, kur audzē ekoloģiski tīru un veselīgu pārtiku. 

Straupe aicina uz dabiskām pļavām veltītu tirdziņu
00:00 / 04:29
Lejuplādēt

Biedrības „Slow Food Straupe'' valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte rāda kartītes, uz kurām katrs tirgus dalībnieks un apmeklētājs var uzrakstīt savu priekšlikumu Eiropas Savienības politiķiem, kuri lems par nākamo gadu lauksaimniecības politiku. Straupes lauku labumu tirdziņš ir Baltijas valstīs vienīgais, kas iesaistījies šajā kampaņā.

"Mēs vēlamies, lai vairāk tiktu ražoti labi un tīri pārtikas produkti, un es domāju, ka balsis tiks uzklausītas, jo kampaņa notiek visas Eiropas Savienības ietvaros," teica Rozīte. "Tur ļoti daudzas organizācijas piedalās, nav tā, ka katrs tikai ar savu balsi nāk. Tā galvenā sāpe – Eiropas Parlaments varētu paredzēt lielākas subsīdijas nevis industriālajiem ražotājiem, bet tiem, kuri saimnieko ar godprātīgām metodēm, raugoties uz vides ilgtspējību, un tad varbūt tiem piešķirt vairāk subsīdiju." 

Straupes tirdziņš
Straupes tirdziņš

Savu ierosinājumu Eiropas Savienībai raksta arī SIA „Kalnamuiža” saimnieks Valters Dambe. Viņš atzīst, ka, protams, bez lielsaimniecībām jau neiztikt, bet lielāks atbalsts, viņaprāt, būtu nepieciešams arī mazajām saimniecībām.

"Mums Eiropā ir piemēri, piemēram Austrija,  kur ir ļoti daudz mazo saimniecību, blakus pastāv arī lielās, un viņiem reģionos ir lokālā pārtika - ar savu pārstrādi, tirgiem, tas arī viss ir mums ejams ceļš," savu skatījumu pauda Dambe.

Straupes lauku labumu tirdziņā visā krāsainībā un bagātībā ir ienācis rudens.

Saimnieki atveduši to, kas izaudzis dārzā un tīrumā, protams, kā vienmēr netrūkst arī mājražotāju ceptas maizes, pašgatavotā siera. Plašu dažādu sieru klāstu sarūpējusi arī mājražotāja Vita Petrova. Viņa vērtē, ka lielāks atbalsts būtu nepieciešams.

"Sanāk tā, ka man ir ļoti daudz jāstrādā, lai to visu sagatavotu, tie lopiņi ir katru dienu jāapkopj trīsreiz dienā, un mēs to darām paši, ģimenē, mums nav strādnieku," saka Petrova. "Lai tieši tās mazās saimniecības, kas strādā ar rokām un kopj tradīcijas, lai viņām varbūt lielākas subsīdijas valstiskā līmenī būtu."

Straupes lauku labumu tirdziņš  pārsteidz arī ar mazo ražotāju izdomu, piemēram, cik dažādi produkti var tapt no paipalu olām. "Šeit ir sojas mērcē gatavotas paipalu oliņas, bez etiķa, bez konservantiem, ir visgardākais krēms brulē," pamēģināt iesaka ražotāji no Bruno Cīruļa un Baibas Sudmales saimniecības. Kokneses novadā tai ir apmēram  4000 paipalu un viņi atzīst, ka 

pašiem mazajiem ražotājiem jābūt aktīviem Eiropas projektu apgūšanā, kas arī ir atbalsts.

"Nu izaicinājumu netrūkst, tāpēc jādomā, tāpēc mēs arī gatavojam visādus oriģinālus produktus, lai mums būtu vieglāk konkurēt," uzsver paipalu audzētāji. "Eiropas projektus esam kādus trīs uzrakstījuši, trīs atbalstus dabūjuši, tā kā mums ir ļoti labs aprīkojums no Eiropas atbalsta, kopumā darbs ir interesants."

Sūdzēties viņiem nepatīk, lai gan abi atzīst, ka, protams, vienmēr var būt labāk: "Vairāk vajadzētu pircējus, tas ir vienīgais, ko vajag vairāk. Briselei [jāatgādina], lai drusciņ vairāk pircējus novirza šajā virzienā."

Biedrības „Slow Food Straupe'' valdes priekšsēdētāja Rozīte vērtē, ka iepriecinošs ir mazo ražotāju skaita pieaugums. "Šajā rajonā gandrīz visi ir bioloģiskie un integrētie lauksaimnieki, tikai viens ir lielais, konvenciālais lauksaimnieks," klāstīja Rozīte. "Es optimistiski skatos uz šo lietu, un galu galā arī patērētājs zināmā mērā diktē noteikumus, arī lielveikali mainās. Vēl pirms piecpadsmit gadiem, kad mēs iesākām lauku labumu tirdziņu, lielveikali neņēma zemnieku produkciju, [tagad ņem] tā kā solis ir sperts."

Šoreiz Straupes tirdziņā galvenā loma ir dabiskajai pļavai un arī tam, ko no tās varam iegūt. Tā ir ne tikai tēja, kas arī būs tirdziņā. Latvijas Dabas fondā stāsta, ka, noganot pļavas, varam iegūt arī augstvērtīgu aitas un liellopa gaļu, tas ir arī dabiskajās pļavās ganītu kazu siers un, protams,  medus. Latvijas Dabas fondā vērtē, ka viens no veidiem, kā varam saglabāt pļavas, ir izvēlēties produktus no pļavai draudzīgiem tirgotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti