Straujumas valdības 100 dienas bildēs

Apritot apaļām 100 dienām Laimdotas Straujumas veidotajai valdībai, portāls lsm.lv atskatās uz to, kā šajā laikā valdībai un premjerei gājis sarunās un darbos.

Ar nelielu stīvēšanos pērn oktobra vidū vecajai jaunajai koalīcijai – „Vienotībai” , Zaļo un zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai – izdevās vienoties par to, ka darbs būs jāturpina kopā.

Ministru portfeļu sadalījumu pavadīja segas vilkšanas un pārdales manevri, un pat sānsoļi, tiekoties ar Saeimas jaunpienācējiem. Tomēr arī tas izrādījās pa spēkam politiķiem.

Tad jau arī prezidents drošu sirdi varēja nominēt Laimdotu Straujumu premjeres amatam, un partijas varēja ķerties klāt pie koalīcijas līguma rakstīšanas.

5.novembrī Saeima apstiprina Straujumas valdību, kurā daudzi ministri ir saglabājuši amatus jau no Straujumas pirmās vadītās valdības modeļa. Valdības vadītāja gan atzīst, ka viņa nezina, vai valdība spēs noturēties visu Saeimas pilnvaru laiku. Tikmēr kritiķi norāda, ka valdības deklarācijā var atrast neatbildētus jautājumus un neskaidrības.

Viena no problēmām valdības vadītājas amatā, ar kuru Straujumai jācīnās, ir juceklis ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Kādā intervijā janvāra izskaņā viņa atzina, ka tieši KNAB ir viens no neatrisinātajiem un smagajiem jautājumiem viņas darbā, taču notikumu attīstību viņa nevar ietekmēt. Premjere ir spiesta atzīt, ka cīņas ar korupciju vietā KNAB darbinieki biežāk risina savus strīdus. Kritika tika veltīta arī Streļčenokam personīgi.

Arī premjerei secen negāja „Vienotības” iekšējie ķīviņi. Pēc Saeimas vēlēšanām kļuva skaidrs, ka Saeimā neiekļūs „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, savukārt februārī „Vienotībā” sākās runas par iekšējā opozicionāra Jura Vidiņa izslēgšanu no savām rindām. Lai arī Straujuma ļoti aktīvi neiesaistījās šo jautājumu risināšanā, tomēr viņa iestājās gan par Āboltiņu, atzīstot, ka bijusī Saeimas priekšsēdētāja var būt asa, taču satur partiju, gan norādīja, ka Vidiņa rīcība nav atbalstāma.

Līdz ar jauno gadu Latvija pārņēma prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Ikdienišķie braucieni un sarunas ar Briselē bāzētajām ES institūcijām un tur strādājošajām amatpersonām kļuva vēl ikdienišķākas. Janvārī Eiropas Komisija gandrīz pilnā sastāvā atbrauca uz Rīgu. Tikmēr Straujuma saka, ka redzējusi daudzas ES prezidentūras un svarīgi, lai Latvijas prezidentūrai būtu rezultāts. "Es gribu, lai Latvijas prezidentūrā būtu rezultāts, lai Eiropas redzētu rezultātu,” uzsvēra Straujuma. Par ikdienu kļuva un vēl aizvien ir dažādu ES amatpersonu konferences Rīgā. Prezidentūras sākums  gan nenotika gludi un iepriekš paredzami - savas korekcijas ienesa Parīzē notikušie terora akti.

Ne mazāk svarīga kā prezidentūra ES Padomē bija arī notikumi Ukrainā. Vēl novembra otrajā pusē Latvijā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Latvijas drošības jautājumi bija arī viņa sarunas ar Straujumu centrā. Savukārt janvārī pēc raķešu uzbrukumiem Ukrainas dienvidaustrumu pilsētai Mariupolei Straujuma atzina, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir jāpastiprina. Bet aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis atzīst, ka valsts ir lielākā drošībā nekā 2014.gada pirmajā pusē.

Neiztika arī bez dažādām iekšpolitikas ikdienas kolīzijām un jautājumiem, kur premjerei bija jāformulē savs viedoklis un attieksme. Notikumu un problēmas bija daudz un dažādi - sākot no diskusijām par to, vai Latvijai ir vērts piedalīties "World Expo 2015" Milānā, pēc kurām Straujumai vien atlika noplātīt rokas par ministru un ierēdņu dezorganizētību, diskusijām par jaunu "ātrās palīdzības" mašīnu iegādi un, protams, 2015.gada valsts budžeta pieņemšanulīdz aizrādījumam ministriem, ka valdības sēdēs sagatavotie likumprojekti ir jāaizstāv pašiem ministriem, nevis viņiem padotajiem ierēdņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt