Līdzšinējā premjere skaidroja, ka prezidentūra Eiropas Savienībā tādai mazai valstij kā Latvija ir grūta, jo jāpaveic tas pats, kas citām lielajām ES valstīm. Viņa gan pauda, ka tas bija “pozitīvi sarežģīti”. Tas gan prasīja fiziskus un tehniskus spēkus.
Tāpat sarežģīti bija tādi jautājumi kā banka “Citadele”, “Liepājas metalurgs” un “airBaltic”, kas “saņemts mantojumā” no krīzes laika.
Taujāta par neveiksmēm, Straujuma atzina, ka par tādu var saukt diskusiju par bēgļiem. Viņasprāt, Eiropas Savienībā nevarēja sākt risināt šo jautājumu ar kvotu dalīšanu, bet bija jāsāk ar robežu un drošības stiprināšanu. Arī jautājuma izskaidrošana sabiedrībai neesot bijusi labākā.
Viņa arī lēš, ka ES neieviesīs obligātās bēgļu kvotas, jo šādai iecerei ir “bloķējošais mazākums”. Viņasprāt, varētu būt gan kādi citi mehānismi, kas nebūs formāli obligāti. Straujuma iesaka domāt par aizsardzību, atgriešanas politiku un bēgļu nometnēm, kas jāveido Itālijā un Grieķijā.
Jau ziņots, ka Straujuma 7.decembrī paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata. Vairākus mēnešus pirms šāda lēmuma „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa ne reizi vien kritizējusi partijas biedres vadīto valdību par nepietiekami aktīvu rīcību.
