Komisija Valsts kontroles pārstāvjus trešdienas rītā bija uzaicinājusi uz vispārīgu sarunu par aktuālajām pārbaudēm un to rezultātiem. Tomēr Krūmiņa deputātiem pastāstīja arī par vairākām idejām, kā panākt, lai iestādes reāli atbildētu par tajās notikušajiem pārkāpumiem. Pie vienas no tām strādās bijušais Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edgars Pastars.
"(..) mēs domāsim par zināmā mērā "pātagas principu" - tiem, kas nevēlas strādāt godprātīgi un efektīvi un likumīgi - ir jādomā par kaut kādu VK iespēju ietekmēt šīs institūcijas.
No 1.februāra mūsu komandai pievienojas Pastara kungs, un pirmais darbs būs izpētīt pieredzi citās Eiropas Savienības valstīs. Pēc tam tiks izskatīts, vai šī likumdošana vispār ir piemērojama mūsu valsts situācijai, un tad jau mēs gatavosim konkrētus priekšlikumus," saka Krūmiņa.
Tāpat VK šobrīd gaida arī premjerministres atbildi uz kādu vēstuli. "Mēs, protams, cīnīsimies par to, lai tiktu īstenota likuma norma publisku līdzekļu izšķērdēšanas novēršanā. Mēs esam uzrakstījuši vēstuli Ministru prezidentei, kurā ir uzrakstītas šīs institūcijas.
Pagaidām mēs neesam publiskojuši šīs institūcijas. Mēs gaidām atbildi no Ministru prezidentes, jo mēs esam informējuši, ka tad, kad mēs saņemsim atbildi un norādi veikt šīs pārbaudes. Mēs, protams, veiksim šīs norādes, mēs, protams, informēsim Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un visu publiskosim savā mājas lapā," sacīja Krūmiņa.
Komisijas sēdē VK pārstāvji arī dalījās ar secinājumiem, kas radušies pēc vairākām revīzijām pašvaldībās. Vairākas problēmas varētu risināt Saeima. Piemēram, ar likumu varētu noteikt, ka iekšējā audita nodaļas pašvaldībās ir obligātas, jo pēdējā laikā tās arvien biežāk sāk likvidēt.
Tāpat VK pamanījusi, ka vairākās pašvaldībās ir ilggadēji līgumi ar zvērinātiem revidentiem, kuri gada pārskatos nekonstatē būtiskus pārkāpumus. Tāpēc Valsts kontrole pieļauj, ka varbūt līgumi ar revidentiem būtu jāslēdz Valsts kasei, kas varētu tiem izvirzīt nopietnas prasības.
Trešā lieta, kas būtu jāuzlabo pašvaldībās, ir grāmatvežu sertifikācija, uzskata Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis.
"Ļoti iespējams, ka ir nepieciešams domāt par grāmatvežu sertifikāciju. Kā jau norādīja kontroliere, līmenis tiešām ir zems.
Ir saprotams, ka no laukiem visi cilvēki, kuriem ir daudzmaz zināmas prasmes, raujas strādāt uz Rīgu. Pašvaldībās diemžēl paliek tas, kas pašvaldībās paliek. Tad, kad mēs tur ierodamies, tad mēs sastopamies ar galvenajiem grāmatvežiem, kuri nesaprot, par ko mēs runājam, kuri neizprot, kāpēc ir jāveic inventarizācija, kuri nesaprot, kā var pārbaudīt degvielas atlikumu uz gada beigām. Mums tas ir jārāda priekšā," pārmetumus izteica Ērglis.
Tāpat Valsts kontrole aicina stiprināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldības uzraugošās nodaļas kapacitāti, jo šobrīd tā nespēj pilnvērtīgi izvērtēt pašvaldību darbības tiesiskumu.
Valsts kontroliere trešdien arī pieteica dažus drīzumā gaidāmus revīziju rezultātus, kuri būšot visai interesanti – piemēram, par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībās un par maksātnespējas administrāciju. "Attiecībā par maksātnespējas administrāciju es tikai ieskicēšu nedaudzus aspektus. Mēs veicām lielu darbu, lai redzētu, kā un pēc kādiem principiem šī sistēma darbojas vairākās valstīs, kur šis procesa līmenis ir novērtēts kā augsts un kā tas ir Latvijā. Es domāju, ja ir vēlēšanās šo pētījumu un analīzi izmantot, tad šo sistēmu noteikti var sakārot. Protams, ir jautājums, cik tas viss atsaucīgi tiks uzņemts un vai tiks veiktas kādas darbības. Taču VK par to cīnīsies. Par to es nešaubos," norādīja Krūmiņa.
Drīzumā VK sola arī rezultātus revīzijai "Latvijas pastā", kā arī par pašvaldību finansētiem sporta pasākumiem.
