Straujuma un Rinkēvičs: Par Grieķijas glābšanu vajadzētu lemt arī Saeimas deputātiem

Par gadiem ilgi finanšu problēmu mocītās Grieķijas glābšanas plānu – reformām un finanšu palīdzību – būs jālemj visām eirozonas dalībvalstīm, un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) uzskata, ka Latvijā lēmumā par palīdzības sniegšanu jāiesaista arī Saeima.

Rinkēvičs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” stāstīja – ja Grieķijas parlaments trešdien atbalstīs aizdevēju nosacījumus un akceptēs reformu plānu, lai saņemtu kārtējo finanšu palīdzību, Latvijas valdība līdz nedēļas beigām lems par piekrišanu šim plānam.

Ministri par to vēl nav diskutējuši, bet Rinkēvičs uzskata, ka lēmumā par palīdzību Atēnām jāiesaista arī Saeima.

Viņaprāt, labākais veids, ka to izdarīt, būtu rīkot speciālu Eiropas Savienības (ES) lietu komisijas un Budžeta komisijas kopsēdi. Iespējams, šo jautājumu izskatīt arī tikai ES lietu komisijas sēdē, kā arī Saeimas sēdē.

Iepriekš Saeimas opozīcijā esošā partija „No sirds Latvijai” sagatavojusi likuma grozījumus, lai valdībai bez parlamenta akcepta Latvija nevarētu piešķiet kārtējā aizdevuma Grieķijai. Partija rosina grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz nepieciešamību pēc Saeimas akcepta, ja Latvija vēlas palielināt budžeta likumā noteikto izdevumus iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), kā arī uzņemties saistības, kas var palielināt valsts parādu.

„Latvija ir pievienojusies eirozonai un arī pievienojusies Līgumam par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu. Tādējādi mēs, no vienas puses, esam nodrošinājušies, ka finanšu krīzes gadījumā Latvijai ir iespējams aizņemties nepieciešamos finanšu līdzekļus no ESM. Taču, no otras puses, Latvijai kā ESM dalībvalstij ir jābūt pārliecinātai, ka aizdevuma saņēmējvalsts spēs to atmaksāt un tā neatdošanas gadījumā Latvijai nenāksies maksāt par savām saistībām, kuras valdība pārsteidzīgi uzņēmusies,” paziņojumā medijiem skaidro „No sirds Latvijai”.

“Esam parlamentāra valsts, ja ministriem būs vienots viedoklis, tā varētu būt arī Saeimas sēdē,” raidījumā “Krustpunktā” sacīja ministrs.

Viņš arī atgādināja, ka reālas sarunas ar Grieķiju par aizdevumu varētu sākties tikai, ja tam piekritīs visas eirozonas dalībvalstis, un jau ir signāli, ka Somijā varētu arī iebilst vai prasīt ļoti stingras garantijas, ka Grieķija kārtējo aizdevumu atmaksās.

Prasības Grieķijai

  • PVN sistēmas reforma, nodokļa piemērošana jaunām precēm un pakalpojumiem  Augstākā PVN likme 23% apmērā vairākām nozarēm, tostarp restorāniem.
  • Iecienītie brīvdienu galamērķi Grieķijas salās vairs nesaņems atbalstu, ko nodrošināja zemāka PVN likme.
  • Uzņēmumu ienākuma nodokli palielināt no 26% līdz 28%.
  • Reformas, lai uzlabotu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspējību. Pensionēšanās vecums līdz 2020. gadam tiks paaugstināts no 58 līdz 67 gadiem, kamēr atbalsts nabadzīgākajiem pensionāriem tiks pārtraukts līdz 2019. gada beigām.
  • Darba tirgi, kā arī veikalu darbalaiki ir jāliberalizē, paredzot stingru pārskatīšanu un modernizāciju attiecībā uz darba koplīguma slēgšanu, darbinieku streiku rīkošanu un saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības regulām arī darbinieku kolektīvu atlaišanu.
  • Finanšu sektora stiprināšana. Tas nozīmē bargāku pasākumu realizēšanu attiecībā uz tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem un banku pārvaldības stiprināšanu, tostarp likvidējot jebkādu politiskās iejaukšanās iespējamību.
  • Elektroenerģijas sadales tīkli ir jānodod privatizācijā, ievērojami paplašinot privatizēšanas programmu ar uzlabotu pārvaldību.
 Līdz šim diskusijas ar Atēnām bija ne tik daudz par palīdzību, bet par to, kādus mehānismus iestrādāt, lai garantētu naudas atmaksu, lai izvairītos no situācijas, kad “atnāk jauna valdība un sākas viss no sākuma”.

Viens no šādiem mehānismiem ir Grieķijas kapitāldaļu iekļaušana īpaši pārvaldāmajā  fondā 50 miljardu vērtībā.  

Arī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) uzskata, ka gala lēmums par aizdevumu Grieķijai būtu jāizskata Saeimā.

Straujuma skaidroja, ka Latvijā likumi gan paredz, ka aizdevuma procesa uzsākšanai lēmumu pieņem valdība, taču, viņasprāt, jāiesaista arī Saeima.  

“Ja aizies līdz gala līgumam un sarunas ar Grieķiju netiks kādā posmā pārtrauktas,  būtu vajadzīgs parlamenta lēmums,'' sacīja Straujuma.  

Valsts prezidents un premjere: Par lēmumu Grieķijas glābšanai

    Jau ziņots, ka eirozonas valstu vadītāji un Grieķijas valdība pirmdiena, 13.jūlijā, panāca vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanu. Tas notiks gadījumā, ja Grieķija līdz 15.jūlijam pieņems vairākus likumus par pensijas sistēmas un nodokļu  sistēmas reformu un citiem jautājumiem.

    Ja Grieķijas parlaments atbalstīs valdības iecerētos budžeta konsolidēšanas pasākumus, tad valsts saņems līdz 86 miljardiem eiro lielu aizdevumu. Tas nepieciešams, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un iespējamās iziešanas no eirozonas.

    Grieķiem arī būs jāgarantē, ka valsts statistikas birojs savā darbībā būs neatkarīgs. Savulaik tieši šis birojs bija atbildīgs par viltotu datu sniegšanu saistībā ar Māstrihtas kritēriju izpildi, kas ir izšķiroši valsts uzņemšanai eirozonā. Ceturtais uzdevums ir Fiskālās disciplīnas padomes izveide. Minētās primārās aizdevēju prasības Grieķijai jāizpilda līdz 15.jūlija pusnaktij. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti