„Ir trīs priekšlikumi, un tuvākajā laikā ir jāsāk diskusija ar „Delnu” un „Providus”, un citām institūcijām, ko darīt ar KNAB. Nav tik vienkārši pirms vēlēšanām vienoties partijām, ka partiju finansēšana jāatdod Valsts kontrolei, bet visu pārējo – Iekšlietu ministrijai. Pirms vēlēšanām tas ir dīvaini,” sacīja premjere.
Šis ir ģenerālprokurora priekšlikums, kā sadalīt KNAB funkcijas, tāpat ir ierosinājums visu biroju nodot Iekšlietu ministrijas paspārnē, bet trešais priekšlikums – uzlabot KNAB darbību regulējošos likumus, bet biroju atstāt pašreizējā veidolā.
Jau ziņots, ka ilgstoša konflikta rezultātā KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks jūlijā pazemināja amatā Jutu Strīķi. Līdz ar to Strīķe vairs nav saistīta ar operatīvo darbību, bet tā vietā viņai uzdots izskatīt dokumentus un iesniegumus.
Iepriekš Streļčenoks trīs reizes atlaida Strīķi, vainojot viņu priekšnieka kompetences apšaubīšanā un pilnvaru pārkāpšanā. Divas reizes premjers Streļčenoka lēmumu atcēla, taču trešo reizi nē.
Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apliecināja, ka ar ieilgušajiem strīdiem KNAB šobrīd ir novājināts. Ģenerālprokurors norādīja, ka, piemēram, biroja izmeklētāju vidū ir trīs vakances, kas, ņemot vērā kopējo izmeklētāju skaitu, ir ļoti daudz. Tas palielina slodzi uz jau esošajiem izmeklētājiem, un pieaug risks darba kvalitātes sarukšanai.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma aicināja „izbeigt šos cirku”, vienam no strīdniekiem atkāpjoties, taču nekādu konkrētu lēmumu nepieņēma.
