Straujuma sola risināt KNAB problēmu; pieļauj – Streļčenoks nostrādās visu termiņu

Premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) sola - ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka novērtēšana nebūs izcila vai laba, viņa rosinās Saeimā lemt par viņa atbilstību amatam, tai pašā laikā pieļaujot, ka pārmaiņas birojā var arī nenotikt ātri un  Streļčenoks nostrādās visu savu pilnvaru termiņu. 

Latvijas Radio raidījumā  “Krustpunktā”  Straujuma atkārtoja savu apņemšanos rosināt Saeimai vērtēt Streļčenoka darbību, ja šonedēļ oficiāli izveidotās vērtēšanas komisijas novērtējums viņam nebūs izcils vai labs.

Tai pašā laikā viņa pieļāva – ja Saeima neatbalstīs biroja vadības maiņu, tā darba sakārtošanai būs nepieciešamas izmaiņas likumā, risinot sistēmiskās problēmas, bet tas nenotiks ātri un Streļčenoks varētu nostrādāt visu pilnvaru termiņu līdz 2016.gada rudenim.

Streļčenoks amatā iecelts 2011.gada novembrī.   Drīz vien sākas viņa nesaskaņas ar savu vietnieci Jutu Strīķi. KNAB šefs negatīvi novērtēja viņa darbu un 2013.gada 20.decembrī KNAB priekšnieks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no darba.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") 2014.gada 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla, līdz ar to tika sākta tiesāšanās. Kopš 2014.gada jūlija Strīķe ir pazemināta amatā par juristi.  

Tikmēr pērn rudenī Valsts kancelejas darba grupa publicējusi savus piedāvātos grozījumus KNAB likumā, kas paredz, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Pašreizējā redakcijā teikts, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Piedāvāts arī noteikt, ka KNAB priekšnieku ar Saeimas lēmumu varētu atbrīvot no amata, ja, pildot dienesta pienākumus, viņš ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas sekas.

Savukārt Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa piedāvāja KNAB nodot IeM pārraudzībā, jo tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība visefektīvāk norit tad, ja to padotība nav politiski un administratīvi sadalīta vairākās nozarēs.

Bet šonedēļ izveidota Streļčenoka darba izpildes novērtēšanas komisija. Gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Straujuma  nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka  Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sākta arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē.  9.martā  premjere atzina, ka ar KNAB darbību kopumā nav apmierināta, tāpēc tuvākajā laikā  Streļčenoka snieguma izvērtēšanu uzsāks eksperti.

Valdošajā koalīcijā pagaidām nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti