Ministru prezidente Laimdota Straujuma iepriekš vairākkārt paudusi, ka KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes jau vairākus mēnešus ilgstošais konflikts atgādinot cirku vai absurdu, tomēr allaž piemetinājusi, ka viņai kā premjerministrei ir ierobežotas iespējas attiecībā uz KNAB priekšnieku.
Pirmdien Straujuma norādīja, ka pārkāpumi Streļčenoka darbībā līdz šim nav konstatēti, taču ņemot vērā situāciju KANB, rosināts veidot komisiju, lai vērtētu Streļčenoka spēju vadīt iestādi.
Straujuma pastāstīja, ka ir sagatavojusi izlemšanai valdībai priekšlikumu par komisijas izveidošanu, lai vērtētu KNAB priekšnieka Streļčenoka atbilstību amatam.
Ar komisijas izveidi Straujuma vēlas noņemt politiskā spekulācijas, ka valdības vadītājs ietekmē KNAB šefu, jo līdz ar komisijas izveidi to, vai Streļčenoks kā vadītājs rīkojās adekvāti, izvērtētu ar politiku nesaistīti cilvēki.
Lai gan Streļčenoka darbībā nav konstatēti pārkāpumi, „ir jāizvērtē viņa vispārējas vadības principi”, sacīja Straujuma.
Komisijas izveidi premjera jau pārrunāja ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kuram būs jāvada komisija vai jāpilnvaro kāds prokurors komisijas vadībai.
Komisija vai nu „atrod vai neatrod iemeslus” prasīt Streļčenoka atbrīvošanu no amata, jo šāda diskusijas presē par to, vai viņš atbilst amatam vai ne, ir jāizbeidz, sacīja Straujuma.
Strīķes vārdu Straujuma šoreiz nepieminēja. Viņa gan atzina, ka viens no iemesliem komisijas veidošanai ir tiesas pirmdien pieņemtais lēmums atcelt Streļčenoka piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu atlaistajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas darbiniecei Ilzei Draveniecei.
Saskaņā ar likumu šāda komisija var rosināt atbrīvot KNAB vadītāju no amata, par ko jālemj valdībai un Saeimai.
Tuvākajā laikā valdībai būs jālemj par komisijas veidošanu, kas sniegs atzinumu par to, vai ir pamats KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata neatbilstības dēļ. Saskaņā ar likumu, komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Tās sastāvā jābūt arī Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadītājiem, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam un Ministru kabineta pilnvarotam ministram. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ ir komandējumā un Straujumas lēmumu pagaidām nekomentē.
Vēl nesen viņš gan norādīja, ka šādu komisiju veidot pašreiz nav nekāda pamata. Arī pats Streļčenoks ar preses sekretāres starpniecību paziņoja, ka pirmdien nekādus komentārus nesniegs.
Iepriekšējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis pirms trim gadiem no amata atbrīvots uz šādas komisijas atzinuma pamata – tolaik to veidot gan aicināja Kalnmeiers. Arī Vilnīša priekšteci Alekseju Loskutovu Saeima no amata atcēla pēc šādas komisijas atzinuma – tas notika pirms sešiem gadiem.
Jau ziņots, ka aprīļa vidū Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes strīdā par atlaišanu likusi KNAB atjaunot amatā bijušo darbinieci. Streļčenoks Strīķi bija atlaidis, pamatojoties uz viņai piešķirto neapmierinošo novērtējumu. Novērtējuma kārtība arī bija galvenais diskusiju objekts lietā.
KNAB vērsies prokuratūrā, jo uzskatīja, ka, izsniedzot Strīķei pielaidi valsts noslēpumam, SAB ir rīkojies pārsteidzīgi. Ģenerālprokurors maijā atcēla SAB lēmumu par pielaides piešķiršanu.
Iepriekš Streļčenoks trīs reizes bija atlaidis Strīķi, vainojot viņu priekšnieka kompetences apšaubīšanā un pilnvaru pārkāpšanā. Divas reizes premjers Streļčenoka lēmumu atcēla, taču trešo reizi nē, tāpēc Strīķe vērsās tiesā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš apliecināja, ka ar ieilgušajiem strīdiem KNAB šobrīd ir novājināts. Ģenerālprokurors norādīja, ka, piemēram, biroja izmeklētāju vidū ir trīs vakances, kas, ņemot vērā kopējo izmeklētāju skaitu, ir ļoti daudz. Tas palielina slodzi uz jau esošajiem izmeklētājiem, un pieaug risks darba kvalitātes sarukšanai.
Savukārt Straujuma pēc tiesas lēmuma pauda - ja Streļčenoks un viņa vairākkārt atlaistā un ar tiesas lēmumu amatā atjaunotā vietniece Juta Strīķe nespēj strādāt vienā iestādē, viņiem pašiem būtu jāizvērtē situācija un „jābeidz tas cirks”, un vienam jāatkāpjas.
