Straujuma atzina, ka nākamā gada valsts budžeta projekts kopumā ir apmierinošs. "Vienotībai" izdevās dabūt papildu līdzekļus teju visām partijas izvirzītajām prioritātēm, tostarp izglītības sistēmai pedagogu algām, kā arī atalgojuma celšanai iekšlietu sektorā strādājošajiem.
"Vienotībai" un to pārstāvošajam labklājības ministram Jānim Reiram gan neizdevās panākt minimālās algas celšanu nākamgad par prasītajiem 37 eiro, bet vien par 10 eiro – līdz 380 eiro.
Straujuma šaubījās, vai "Vienotība" turpinās uzstāt uz lielāku minimālās algas celšanu nākamgad, jo "budžets šobrīd ir sabalansēts".
Viņa atzina, ka Saeimā saistībā ar nākamā gada budžeta projektu jau ir saņemti iebildumi, arī no lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijām, kas iebilst pret mazo kravas automobiļu aplikšanu ar autoceļu lietošanas nodevu jeb tā dēvēto vinjeti.
"Mēs gatavojam priekšlikumus, vairāk tomēr uzsvaru liekot uz finansējumu no lielākām mašīnām," teica Straujuma, norādot, ka nodokļu slogu no ražošanā izmantotajām mašīnām plānots pārlikt uz dārgākiem – "luksus" klases auto.
Jautāta, vai budžeta pieņemšanas process Saeimā būs viegls vai tomēr ir gaidāmi kādi zemūdens akmeņi, Straujuma pauda pārliecību, ka budžets tiks pieņemts noteiktajos termiņos.
"Bet budžeta pieņemšana nekad nav vienkārša, jo loģiski, ka deputātiem ir savi priekšlikumi gan likumdošanas paketē, gan ieņēmumu un izdevumu daļā," teica politiķe, norādot – budžeta pieņemšana vienmēr ir bijusi "sarežģīts process" un tas ir normāli.
Gaidāmās Saeimas deputātu debates un domstarpības par 2017. gada valsts budžeta projektu diezin vai novedīs pie valdības krišanas.
"Jo visi koalīcijas partiju ministri ir nobalsojuši [par valsts budžeta projektu]," piebilda deputāte.
Jau vēstīts, ka valdība ārkārtas sēdē ceturtdien, 13.oktobrī, akceptēja nākamā gada valsts budžeta projektu, kas piektdien, 14.oktobrī, tiks iesniegts skatīšanai Saeimā.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Gan ieņēmumi, gan izdevumi nākamgad plānoti par nepilniem 9% lielāki, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Plānots, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%. Sākot ar nākamo gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Prognozētā Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, bet plānotais nodarbinātības pieaugums – 0,2%.
Saeimas Kārtības rullis paredz: ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība Ministru kabinetam.
