„Es pieņemu to, ka Baiba Broka atkāpjas. Es uzskatu, ka viņa ir laba ministre, un žēl, ka viņa atkāpjas. Es tiešām domāju, varbūt nepieņemt demisiju līdz vēlēšanām, bet, par cik man tādas iespējas, es pieņemu,” sacīja Straujuma.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Imants Parādnieks sola, ka viņa partija nekavēsies ar jauna ministra izvirzīšanu un par to lems tuvākajās dienās.
Pirmdienas rītā beidzot kļuva zināms, ka arī ģenerālprokurors piekrīt Satversmes aizsardzības biroja viedoklim – tieslietu ministrei Baibai Brokai nedrīkst piešķirt pielaidi augstākās kategorijas valsts noslēpumam. Tomēr premjerministre Laimdota Straujuma turpināja uzstāt, ka Broka drīkst turpināt strādāt valdībā.
„Neprasīšu Brokas kundzes demisiju Protams, tas ir sarežģīti, ka tieslietu ministrei nav pielaides, bet kā mēs strādājām nu jau septiņus mēnešus, ir palikuši līdz vēlēšanām nedaudz vairāk kā divi mēneši,” pauda premjere.
Arī pati Broka iepriekš bija uzstājusi, ka par spīti pielaides valsts noslēpumam neesamībai, spēj veiksmīgi strādāt kā ministre. Pēc ģenerālprokurora atteikuma viņas viedoklis gan mainījās.
Skatoties uz svarīgākajiem lēmumiem, - „Citadeles” bankas pārdošanu, „Latvijas gāzes” jautājumiem, kuru izskatīšana valdībā prasa augstāko pielaidi valsts noslēpumam, un es nevarēšu piedalīties, - es uzskatu, ka man jārīkojas atbildīgi. Tāpēc es atkāpjos, lai būtu ministrs, kas spējīgs piedalīties visos jautājumos,” žurnālistiem skaidroja Broka.
Broka arī ir nolēmusi par pielaides piešķiršanas procedūru sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā: „Es vērsīšos Cilvēktiesību tiesā, jo uzskatu, ka šajā periodā arī tiesiskais regulējums, pati procedūra, kādā veidā tiek izskatīta un norit šī pielaides piešķiršana vai pārsūdzība, nu tā neatbilst tiesiski demokrātiskas valsts prasībām. Es uzskatu par savu pienākumu kā tieslietu ministre, kā juriste, iestāties par to, lai šī tiesiskā sistēma tiek mainīta un sakārtota.”
Kad Straujuma pieņems Brokas demisiju, valdībā būs tukši jau divi ministru krēsli. Veselības ministres pienākumus jau ilgāku laiku pilda pati premjere, kura to darīja vēl pirms Ingrīdas Circenes demisijas. Circenes demisija tika pamatota ar ministres veselības problēmām un politiskā atbalsta trūkumu viņas iecerētajam veselības aprūpes finansēšanas modelim. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast jaunu ministru, tagad plānots izveidot darba grupu Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles vadībā, kura izvērtēšot nozares prioritātes.
Viņķele uzsvēra, ka „darba grupas vadīšana, arī tad, ja tā ir izveidota pie Ministru prezidenta, nekādā gadījumā nenozīmē arī ministra pseido funkcijas”.
Viņa kā savas prioritātes minēja, piemēram, primārās veselības aprūpes finansējuma veiksmīgāku izlietošanu un ārstu-speciālistu pieejamības uzlabošanu, tomēr uz jautājumu, vai gribētu pēc vēlēšanām ieņemt ministres krēslu, Viņķele atbild izvairīgi. Tikmēr politologs Ivars Ījabs šaubās, vai Nacionālā apvienība gribēs līdz vēlēšanām palikt tikai ar vienu pārstāvi valdībā.
„Domāju, ka Nacionālā apvienība būs ieinteresēta, lai tieslietu ministra amatā tiktu apstiprināts veterāns Gaidis Bērziņš. Tā jau tiek runāts. Kultūras ministre Dace Melbārde nevarētu uzņemties abu ministriju vadību,” norādīja politologs.
Nacionālā apvienība gan pagaidām paudusi, ka par iespējamajiem tieslietu ministra amata kandidātiem apspriedīsies tikai rīt vai parīt.
Arī pirms 10.Saeimas vēlēšanām valdība strādāja nepilnā sastāvā pēc tam, kad to pameta Tautas partija.
Jau ziņots, ka Broka iesniedza demisijas rakstu Straujumai, jo ģenerālprokuratūra nolēma nemainīt Satversmes aizsardzības biroja lēmumu nepiešķirt viņai augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Lēmumu par ministres portfeļa nolikšanu viņa pieņēmusi pēc apspriešanās ar partijas biedriem.
Iepriekš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav mainījis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par atteikumu tieslietu ministrei Baibai Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
SAB neatklāja pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību, SAB vadītājs Jānis Maizītis ir paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemslei Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās. Broka nosūtīja ģenerālprokuroram desmit lappuses garu pārsūdzību, kurā lūdza sniegt pamatojumu, kādēļ viņai tika atteikta augstākās kategorijas pielaide. Broka uzreiz pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas paziņoja par gatavību šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Savukārt par tālāko rīcību, ja arī ģenerālprokurora lēmums būs nelabvēlīgs, viņa lemšot vēlāk. Broka neizslēdza iespēju vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās Broka nestartēs.
