Panorāma

Kritizē diferencēto neapliekamo minimumu

Panorāma

Iznākusi monogrāfija par Miervaldi Poli

L.Straujuma pensiju jautājuma dēļ neatkāpsies

Straujuma par pensionāru pārmetumiem: Nejūtos nevienu piekrāpusi

“Es nejūtos nevienu piekrāpusi un atkāpties neplānoju!” tā, vērtējot Latvijas Pensionāru savienības priekšsēdētāja Andra Siliņa izteikumus par gaidāmajiem pensionāru protestiem un pat valdības demisijas pieprasījumu, pirmdien sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība"). 

Viņa uzsvēra, ka pagaidām par iespējamām izmaiņām pensiju aprēķinos runāt ir pāragri, jo vēl nav sākts darbs pie nākamā gada budžeta.

“Es nevienu nejūtos piekrāpusi, jo es nekādus solījumus neesmu devusi pirms budžeta. Valdība lēma, ka pensijas tiks skatītas kopā ar budžetu, un budžeta skatīšanu mēs neesam sākuši. Līdz ar to es nejūtos solījumus pārkāpusi,” sacīja premjere.

Premjere norādīja, ka primāri jādiskutē par pakāpenisku mazo pensiju palielināšanu. Tiesa, lai ķertos klāt šim uzdevumam, nepieciešami vismaz 30 miljoni eiro, kuru šobrīd nav. Tālab, atbildot uz Pensionāru federācijas draudiem prasīt viņas atkāpšanos, premjere uzsvēra, ka tās ir viņu tiesības, bet viņa atkāpties negrasās.

“Tās ir viņu tiesības. Es šobrīd negrasos demisionēt. Protams, neviens nevar pateikt, kas notiks ar budžetu. Es personīgi pasaku, ka neesmu gatava atbalstīt 30 miljonus nākamā gada budžetā, jo naudas vienkārši nav. Neatkarīgi, kurš būs premjers vai labklājības ministrs, šī nauda neaug kā kokos āboli, ko var paņemt,” sacīja Straujuma.

Straujuma arī uzsvēra – ja tagad valdība lems par līdzekļu atvēlēšanu pensiju jautājumam, naudas nebūs nākamā gada svarīgākajām prioritātēm – iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.

Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) sēdē otrdien pausts sašutums par valdības vadītājas Laimdotas Straujumas ("Vienotība") ieceri «krīzes pensiju» pārrēķināšanu sākt 2017.gadā, nevis 2016.gadā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sēdē otrdien atbalstīti galīgajam lasījumam sagatavotie likuma "Par valsts pensijām" grozījumi, kas gan neietver normas par ekonomiskās krīzes ietekmē piešķirto pensiju pārrēķinu. Šādu solījumu varētu iekļaut budžeta likumā, nevis likumā "Par valsts pensijām".

Pensionāru federācija ir paudusi sašutumu par šādu lēmumu.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) paziņojumā medijiem gan pauda viedokli, ka krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, jo, ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji izjūt ienākumu pieaugumu, tad pensionāru maciņos situācija neuzlabojas.

Kopumā pensiju pārrēķināšanai 2016.gadā papildu nepieciešams apmēram 4,1 miljons eiro, 2017.gadā - apmēram 21,6 miljoni eiro, bet 2018.gadā - apmēram 49,3 miljoni eiro.

Labklājības ministrijas priekšlikums paredzēja krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu sākt no nākamā gada, palielināto pensiju sākot maksāt pakāpeniski trīs gadu laikā. Savukārt Finanšu ministrija (FM) rosināja krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu sākt 2017.gadā, nākamgad pārrēķinot vien mazās pensijas.

Jau vēstīts par pensionāru nevienlīdzīgo situāciju - seniori, kuri pensionējās krīzes gados, saņem mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, kas pensionējās vēlākos gados.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt