Ministru prezidente Laimdota Straujuma norāda, ka pēdējā KNAB vadītāja rīkojumā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, par kuriem Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, rīkojuma saturs pēc būtības vērtējams tiesvedības ietvaros. „Vienlaikus jānorāda, ka KNAB vadītājs ir novērsis bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska iepriekš konstatētos pārkāpumus. Līdz ar to nav pamata atkārtoti atcelt KNAB vadītāja lēmumu,” skaidro Straujuma.
Savukārt attiecībā uz arodbiedrību piesaisti jau iepriekšējā premjera vērtējumā tika secināts, ka jautājums risināms privāttiesiskā ceļā un nav pakļauts Ministru prezidenta kontrolei, informēja Valsts kanceleja.
Straujuma uzskata, ka KNAB ir jāuzlabo līdzšinējā darbība, kā arī jāatgūst zaudētā reputācija sabiedrības acīs, kas ir cietusi tā vadītāja Streļčenoka strīdā ar Strīķi. Vienlaikus Straujuma cer, ka KNAB vadītājs Streļčenoks uzlabos savu darbu kā iestādes vadītājs, jo iepriekš tika novērtēts ar „C” atzīmi.
Šobrīd prioritāte ir pilnveidot KNAB likuma regulējumu iestādes darba normalizēšanai un efektivizēšanai, nodrošinot tās pamata funkcijas – korupcijas novēršanu un apkarošanu, nevis neproporcionāli lielus laika un cilvēkresursus tērēt ar pamatdarbu nesaistītām darbībām. Tādēļ uzsākts darbs pie KNAB likuma grozījumiem, iestrādājot konkrētus Ministru prezidentam iesniegtos priekšlikumus KNAB pārvaldības un efektivitātes uzlabošanai, t.sk., precizēt iestādes amatpersonu juridisko statusu, premjera veiktās pārraudzības saturu un apjomu u.c.
Darba grupas izstrādātajam likumprojektam jāparedz risinājums arī KNAB priekšnieka disciplināratbildības reglamentam, kas regulētu priekšnieka atbildību, gan nodrošinātu garantiju pret risku, ka disciplinārā atbildība varētu tikt izmantota, lai ļaunprātīgi ietekmētu biroja darbību. Tāpat likumprojektā jāparedz KNAB pašpārvaldes – biroja padomes – lomas pastiprināšanu. Darba grupai jāizvērtē nepieciešamība KNAB likumā saglabāt biroja teritoriālās nodaļas kā biroja struktūrvienības u.c.
Jau ziņots, ka Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja trīs reizes, no kurām divas reizes ekspremjers viņu atjaunoja darbā. Pirmo reizi Streļčenoks nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi pērn decembrī, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas rezultātus, kuros konstatēta pilnvaru pārsniegšana, un Strīķes darbības novērtēšanu.
Strīķe lūdza premjeru izvērtēt savu atbrīvošanu no amata. Premjers janvāra sākumā nolēma atcelt rīkojumu par Strīķes atlaišanu. Savukārt Streļčenoks uzreiz pēc premjera lēmuma solīja, ka jau tuvākajā laikā atstādinās Strīķi, jo uzskata Ministru prezidenta lēmumu par prettiesisku.
Otro reizi Streļčenoks uzteicis darbu Strīķei janvāra vidū, jo viņa esot zaudējusi priekšnieka uzticību. Strīķe esot pārkāpusi savas amata pilnvaras, arī jautājumos, kas saistīti ar iestādē noteikto informācijas aprites kārtību, tai skaitā, informācijas izplatīšanu plašsaziņas līdzekļiem un informācijas izplatīšanu iestādes vārdā citām institūcijām un amatpersonām. Taču premjers Valdis Dombrovskis atcēla arī šo rīkojumu par Strīķes atlaišanu.
Savukārt trešo reizi Streļčenoks atbrīvoja no amata Strīķi pagājušajā nedēļā.
