Brāļu kapu memoriāls Lestenē
- Atklāts un iesvētīts 2003.gada septembrī
- Vairāku gadu garumā kapos no dažādām apbedījumu vietām ir pārapbedīti kritušie leģionāri.
- Granīta plāksnēs uz augstajām sienām, kas aptver kapsētu, iegravēti cīņās kritušo karavīru vārdi un uzvārdi.
- Par viņiem skumst "Dzimtene Māte Latvija", ko piemineklī kapu centrā ir izkalusi tēlniece Arta Dumpe.
“Otrā pasaules kara cirstās rētas mēs dziedējam vēl šobaltdien,” sacīja Straujuma. “Karš un viena otru nomainošās okupācijas – padomju, nacistu un padomju, izdzēsa un sakropļoja daudzu cilvēku dzīves.”
“Katrs no mums, un mūsu valsts Latvija nosoda Otrā pasaules kara izraisītājus. Nosodām tajā laikā pastrādātos noziegumus un to izdarītājus. [..] Latvijas tautas zieds ciniski gāja bojā divu lielvaru, – nacistiskās Vācijas un staļiniskās PSRS cīņās,” sacīja Straujuma.
Viņa pauda, ka pretruna starp cerībām uz valsts atgūšanu un padomju okupācijas novēršanu un patieso realitāti iezīmēja leģiona traģēdiju Otrajā pasaules karā, un aicināja apzināties smagās vēstures mācības.
“Mēs nedrīkstam pakļauties radikālismam vai iekrist provokāciju slazdos. Šodien brīvā Latvijā mums precīzi un maksimāli objektīvi ir jāizstāsta vēsturiskā patiesība,” uzsvēra premjere.
“Tiem, kas sāk šaubīties par Eiropu, kas apšauba demokrātiju, sāk noniecināt stingrās saites ar Amerikas Savienotajām valstīm, ir jāapmeklē karavīru kapsētas. Šeit mēs redzam, kurp ved pārākuma iedomas, kurp ved egoisms, kurp ved tautu nostāšanās vienai pret otru, un galu galā nespēja mācīties no vēstures,” sacīja Straujuma.
Viņa arī uzsvēra, ka tikai brīva, demokrātiska, uz mūsu pašu un Eiropas vērtībām balstīta Latvijas valsts būs stipra un neaizskarama, “par to cīnījās Lestenē guldītie karavīri un par to mums visiem kopā ir jācīnās šodien”.
