Straujuma: Latvijai paredzēts papildus uzņemt 526 bēgļus, kopumā 776 cilvēkus

Atbilstoši jaunākajam Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera bēgļu uzņemšanas plānam, Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēkus, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamajiem patvēruma meklētājiem, Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.

Sākotnēji vasaras sākumā bija iecerēts, ka Latvijai būtu jāuzņem nekā 700 bēgļi, taču pēc tam Latvijas valdība nolēma, ka brīvprātīgi varam izmitināt 250 cilvēkus. Savukārt septembra sākumā izskanēja ziņas, ka Latvijai būs jāuzņem kopumā 776 vai pat vairāk nekā 1000 cilvēku.

Nu EK dokumentos norādīts, ka Latvijai papildus 526 cilvēki būs jāuzņem no visām trim valstīm, kur šobrīd bēgļi koncentrējas visvairāk - Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Paredzēts, ka no Ungārijas Latvija uzņems 237, Grieķijas - 221 un Itālijas 68 patvēruma meklētājus.

Straujuma uzsvēra, ka Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, vēlas, lai tām būtu brīvprātīgas tiesības uzņemt vai neuzņemt patvēruma meklētājus. Taču, kā norādīja premjere, „mēs neizvairāmies no solidaritātes”.

Premjere Laimdota Straujuma par bēgļu uzņemšanu

    Vaicāta, vai patvēruma meklētāju iespējamā uzņemšana ietekmēs valdības stabilitāti, viņa atzina, ka no koalīcijām partijām nav skaidra atbalsta bēgļu uzņemšanai.

    Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka „būtu nepareizi un skumji, ja šāds jautājums apdraudētu valdību”. „Ir daudz būtiskāki jautājumi, piemēram, nākamā gada budžets. Tāpēc es aicinātu politiķus atturēties no jebkādām darbībām, lai destabilizētu situāciju valdībā,” sacīja Vējonis.

    Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”) pauda, ka Latvijas pozīcija neesot mainījusies un, visticamāk, nemainīsies: "Pašlaik man nav nekādu indikāciju, ka varētu būt Latvijas nacionālā pozīcija, kas piekrīt regulas izveidei. Ar regulu mēs saprotam automātisku šī mehānisma īstenošanu visās dalībvalstīs jau nākotnē. Proti, ārkārtas situāciju gadījumā, ja papildus šim skaitam arī nākotnē tiek incitēta atkal pārvietošana, un ja šāds mehānisms tiek akceptēts, Latvijai automātiski tas būs saistošs un nebūs nepieciešams gatavot nacionālo pozīciju."

    Plānā noteikts, ka gandrīz visas ES valstis, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, uzņems papildus 120 000 cilvēku. No tiem 50 400 patlaban mitinās Grieķijā un Ungārijā, savukārt 15 600 - Itālijā.

    Paredzēts, ka no papildus 120 000 uzņemamo cilvēku skaita, Lietuvā ieradīsies 780 cilvēki, bet Igaunijā 373 cilvēki.

    Plāns paredz, ka vislielāko papildus bēgļu skaitu uzņems Vācija, Francija un Spānija - attiecīgi 31 443, 24 031, kā arī 14 931 cilvēku. Toties vismazāk - Malta, Kipra un Igaunija - attiecīgi 133, 274 un, kā jau minēts, 373 cilvēku.

    Pirmdien, 14.septembrī, Junkera ziņojumu apspriedīs ES iekšlietu ministri, tomēr vēl netiek gaidīts oficiāls lēmums, jo katrā valstī ir savas procedūras šādu lēmumu saskaņošanai, intervijā Latvijas Radio sacīja premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga.

    Tāpat Latvijā Junkera ziņojumu apspriedīs koalīcijas partneri, tomēr premjeres pārstāve nesolīja, ka pirmdien Latvijas sabiedrībai varētu būt zināmi rīcības scenāriji, bet solīja „ziņot soli pa solim”. Ziņojumu vērtēs arī Iekšlietu ministrija.

    Premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga.

      EK prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzsvēra, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par sīriešu un citu valstu kara bēgļiem, kas labākas dzīves meklējumos ierodas Eiropā. Savā uzrunā Eiropas Parlamentam viņš vairākkārt akcentēja Eiropas vērtības, kas paredz humānismu, atvērtu darba tirgu un iecietību pret citām reliģijām un tautām.

      Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.

      Savukārt vēlāk kļuva zināms, ka Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar piedāvājumu sadalīt ES valstīm vēl 160 000 bēgļu. Attiecībā uz Latviju, cik daudz bēgļu mums būs jāizmitina, izskanējušas ļoti atšķirīgas versijas: sākot no pieciem simtiem līdz diviem tūkstošiem cilvēku.

      Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.

      Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.

       

       

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti