Šogad septembrī būs jau pagājuši četri gadi, kopš iesaistītās puses parakstīja līgumu par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu. No sākotnējiem 30 miljoniem eiro izmaksas uzblīdušas līdz vairāk nekā 45 miljoniem eiro. Šajā laikā atbildīgajā ministrijā nomainījušies jau četri ministri. Taču joprojām neviens nav izvērtējis, vai tiešām valsts puse darījusi visu nepieciešamo, lai aizstāvētu savas intereses.
Atbildīgās amatpersonas ne reizi vien uzsvērušas, ka tieši ,,Skonto Būve” kļuvusi par ķīlnieku sērskābā gudrona dīķu sanācijā. Tādēļ nav radušās pat šaubas, vai ,,Skonto Būves” minētie argumenti, kāpēc finansējums ir jāpalielina, ir pietiekami, lai projektu sadārdzinātu par 16,5 miljoniem eiro. Tomēr Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece raidījumam “De facto” pieļāva, ka sākotnējais iepirkumu konkurss par sērskābā gudrona dīķu sanāciju bijis nepilnīgs.
„Iespējams, iespējams. Šo man ir grūti komentēt. Vienkārši vienā brīdī mēs esam nonākuši situācijā, kad ir skaidrs, ka uzņēmējam ir kļuvis absolūti apgrūtinoši pildīt šo līgumu, jo viņam katra izsmeltā tonna, ko viņš pagājušajā gadā visas vasaras garumā līdz pat novembrim ir pārstrādājis, viņam nes zaudējumus,” klāsta Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.
Par iespējamo krāpniecību (saistībā ar Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļiem šajā iepirkumā) izmeklēšanu uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Taču iestāde vērtē tieši projekta sadārdzināšanās iemeslus. Tikmēr premjere paudusi gatavību noskaidrot arī pirms četriem gadiem notikušajā iepirkumā iesaistīto amatpersonu kompetenci.
„Es vērsīšu ministra uzmanību. Paldies, par šo jautājumu, (..) vērsīšu ministra uzmanību tiešām par šī nolikuma izstrādi un profesionalitāti. (..) Iespējams, ka tas ir tajā brīdī, iespējams, nezināšana, iespējams, profesionalitātes trūkums,” saka premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Tikmēr tā brīža un pašreizējais nozares ministrs cenšas aizstāvēt iesaistīto amatpersonu pieņemto lēmumu pareizību. „Konkursa nolikums tika stiprināts Briselē, bez Briseles piekrišanas šāda virzība nevarēja notikt. Pēc tās situācijas, kas bija tajā brīdī, var uzskatīt, ka tur viss bija veikts,” norāda bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
„Man nav tādas informācijas, ka šādi pārkāpumi ir veikti. Man tādas informācijas nav,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība). „Tas projekts ir dārgs. Tā problēma ir tāda, ka sākotnēji varēja jau daudz savādāk, to iepirkumu veidot. (..) Zināšanas nevienam nebija šeit, Latvijā, šādi projekti milzīgas naudas maksā, es atvainojos, man jāiet,” steidzīgs ir Naudiņš.
Krimināllikumā ir pants par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis darbinieks, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Iespējamais zaudējums jau šobrīd ir miljoniem lielais projekta sadārdzinājums. Tāpat nav zināms, vai tā dēļ valsts nezaudēs ES finansējumu.
