„Šaubos, ka vēl kaut kas mainīsies. Lai gan mūsu deputāti uzskata, ka varētu domāt par ātrāku mūsu mērķu sasniegšanu,” atzīmēja Straujuma. Viņa arī skaidroja, ka Eiropas Parlaments nevar mainīt budžeta piedāvājumu, bet gan akceptēt vai ne. Gadījumā, ja tas netiek akceptēts, tad būtu vēlreiz jāsāk sarunas par jaunu budžeta piedāvājumu.
Tai pat laikā Straujuma atzina, ka Eiropā, cīnoties par nākamo Eiropas Savienības budžetu, nav panākats mērķis, uz ko iets, proti, lai Latvijas zemnieki nebūtu vienīgie, kas saņem mazākos tiešmaksājumus Eiropā. 2019.gadā Latvijas zemnieki saņems tikpat, cik tuvākie kaimiņi - lietuvieši un igauņi. Ministre atzīst, ka tas ir tirgus kropļojums, taču neko citu izdarīt nebija iespējams. „Jā, tā ir tirgus kropļošana. Tomēr dzirdēju, kā premjers pirms tam runāja ar Merkeles kundzi. Viņa atrada datus, ka Latvijai ir 130% no iepriekšējā gada summas,” sacīja Straujuma. Viņa arī piebilda, ka neviena valsts nesasniedza savus mērķus, un pēc samita visas aizbrauca neapmierinātas.
Vaicāta par to, kāpēc premjers Valdis Dombrovskis (V) neizmantoja veto, Straujuma skaidroja - viņš bija tuvu šīs iespējas izmantošanai, tomēr līdz beigām cīnījās vienatnē. Lai gan uz lielākiem maksājumiem lauku attīstībai uzstāja arī Igaunija un Lietuva, taču pēc Straujumas teikā, jau iepriekš sarunās ar abu valstu ministriem bija jūtams, ka kaimiņvalstis piedāvātie maksājumu apjomi apmierina.
Taujāta, kā varētu tikt izmantoti papildus piešķirtie 67 miljoni eiro, Straujuma pieļāva, ka tie varētu nonākt lauku attīstībai.
Iepriekš jau ziņots, ka aizvadītajā piektdienā Eiropas Savienības valstu vadītājiem izdevās vienoties par bloka jauno septiņu gadu budžetu, kuru kopumā samazināja par trim procentiem.