Krievijas spēka demonstrēšana liek apzināties riskus mūsu valsts drošībai un aizsardzībai, tie iezīmējas skaidrāk – tā otrdien pēc Saeimas Aizsardzības komisijas ārkārtas sēdes par Nacionālo bruņoto spēku gatavību iespējamos draudus novērst saka komisijas vadītājs Ainars Latkovskis („Vienotība”).
Tikmēr aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) otrdien Ukrainas situācijas kontekstā ar premjerministri pārrunāja aizsardzības budžeta problēmas. Par Aizsardzības komisijas atbalstu Vējonis ir gandarīts, taču netic, ka tas spēs būtiski līdzēt
Vējonis norādīja, ka jau pašlaik Latvija neievēro noteikto finansējumu aizsardzības joma 2% apmērā no IKP, un, veidojot budžetu, jācenšas panākt lielāko finansējumu. Ja šogad būs budžeta grozījumi, tad, iespējams, būtu jāmeklē iespējas palielināt finansējumu jau šogad, taču Vējonis pauda šaubas, ka šogad budžetu grozīs.
„Es tam, atklāti runājot, īpaši neticu, jo priekšvēlēšanu laikā atvērt budžetu koalīcijai var būt grūt vadāms process,” sacīja Vējonis.
Šogad Latvijas aizsardzības budžets ir 225 miljoni eiro, kas ir mazāk par vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Tomēr nākamgad šī proporcija, visticamāk, nemaz nepieaugs, ko premjerministre Laimdota Straujuma no „Vienotības” atzinusi aizsardzības ministram.
Straujuma atzīst, ka, lai gan līdz 2020.gadam laika nav palicis nemaz tik daudz, aizsardzības budžeta līknes būtiskākie lēcieni tiek atlikti pēc iespējas vēlāk. Premjerministre arī norāda, ka šogad galvenās budžeta diskusijas notiks jau pēc vēlēšanām, lai izvairītos no tā, ka katra nozare atkal paziņos sevi par galveno.
