Strauji uz priekšu virzās augstskolu reforma; izglītības iestādes ar to īsti nav mierā

Straujiem soļiem uz priekšu iet augstskolu reformas izstrāde – jau nākamnedēļ Saeima par to balsos trešajā galīgajā lasījumā. Taču augstākās izglītības iestādes un šo iestāžu organizācijas ar reformu īsti nav mierā – likuma grozījumi nerisinot pašas būtiskākās problēmas. Reforma paredz augstskolu dalīšanu četros tipos, kuriem jāatbilst dažādiem kvalitātes kritērijiem. Paredzēts izveidot augstskolu padomes, taču nozarē bažījas par to, vai tās nebūs politizētas.

ĪSUMĀ:

 

Aptuveni pirms gada valdība atbalstīja Augstskolu likuma grozījuma projektu, kurš paredz mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību. Jau tolaik nozare iebilda pret grozījumiem, uzskatot tos par sasteigtiem. Šobrīd, gadu vēlāk, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajā lasījumā atbalstīja šos grozījumus.

Kopumā reforma augstākajā izglītībā šobrīd ir nepieciešama, Latvijas Radio skaidroja Latvijas Universitātes programmas direktors Jānis Stonis.

Strauji uz priekšu virzās augstskolu reforma; izglītības iestādes ar to īsti nav mierā
00:00 / 11:24
Lejuplādēt

“Kopumā jāsaka, ka, protams, reforma ir nepieciešama. Pašreizējais normatīvais regulējums ir divi galvenie likumi – Augstskolu likums no 1995. gada jau Latvijā darbojas, labots neskaitāmas reizes un pats par sevi grūti strādā. Augstskolām, kā zināms, arī zinātne ir nopietna darba sastāvdaļa, īpaši universitātēm. To savukārt regulē likums par zinātnisko darbību, kurš arī jau ir gana vecs un “entās” reizes labots. Un viņiem savstarpēji ir ļoti daudz pretrunu. Tā kā tas brīdis, kad ir bijis jāreformē un uz augstāko izglītību jāskatās vienoti, ir pienācis sen,” atzina Stonis.

Augstskolas iedalīs četros tipos

Tātad šobrīd reforma paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp iedalīt augstskolas tipos – zinātnes universitātēs, mākslu un kultūras universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī lietišķo zinātņu augstskolās.

Mākslas un kultūras universitātes būs trīs Kultūras ministrijas padotībā esošās iestādes – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija.

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Dace Jansone stāstīja, ka  zinātnes universitātes “ir lielākās institūcijas, kurām arī nākotnē ir jānodrošina ļoti augsta līmeņa zinātniskās darbības rezultāti, augsta starptautiskā konkurētspēja”.

“Un tās ir tās institūcijas, kuras mēs redzam, ka tās šo izmaiņu un augstākās izglītības politikas attīstības rezultātā ieņems stabilas vietas pasaules topos. Un, ja mēs runājam par lietišķo zinātņu universitātēm, tad tur mums ir jāizstrādā precīzāki kritēriji un uz datu analīzes pamata tiks iedalīti šie tipi,” norādīja Jansone.

Likuma pārejas noteikumi nosaka, ka izglītības iestādes jāsadala tipos līdz 1. septembrim.

Katra tipa augstskolai būs jāizpilda dažādi kritēriji. Piemēram, zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas un izglītības iestādē vismaz 65% akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam.

Bet mākslu un kultūras universitātēs vismaz 70% studējošo jāstudē māksla.

Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot tad, ja tiks uzrādīti starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti.

Minimālo studentu skaitu atcēla; konsorcija iecere apstājusies

Iepriekš zinātnes universitātēm tika paredzēts vēl kāds kritērijs – jābūt vismaz 4000 studējošo. Šāds kritērijs augstskolas neapmierināja. Taču tad pēc Izglītības ministrijas priekšlikuma no tā atteicās.

Latvijas Universitātes programmas direktors Jānis Stonis uzskata, ka tas ir pareizs solis.

“Šis rādītājs absolūti nav vajadzīgs. Ja mēs paskatāmies kaut vai pasaules topa 200 universitātes, tur ir arī ļoti mazas. Un, no vienas puses, jo mazāka universitāte, jo naudīgāka un labākus rezultātus var sasniegt. Tas nebūt nenozīmē, ka zinātnes universitātē būtu jābūt 4000 studentiem. Pirmā, kas man nāk prātā, ir Kalifornijas Tehnoloģiju universitāte, kur students skaits ir līdz 2000, bet tā ir viena no pasaules vadošajām universitātēm,” norādīja Stonis.

Pērn, kad kritērijs vēl nebija izņemts, ar paziņojumu par apvienības jeb konsorcija izveidi nāca klajā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte. No vienas puses, konsorcijs palīdzētu augstskolām efektīvāk izmantot resursus, no otras – iespējams, būtu pasargājis no statusa zaudēšanas.

Taču tagad konsorcija izveide apstājusies, skaidroja Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns.

“Mūsu doma bija, ka mēs esam trīs augstskolas, kurās ir līdzīgas studiju programmas. Piemēram, ekonomika vai uzņēmējdarbība. Mēs vienojāmies, ka mēs salāgojam līdz pat studiju programmām, līdz pat studiju laikam, kurā laikā un kā programma tiek realizēta, un vienojāmies, ka tā ir viena programma, kas tiek realizēta trīs universitātēs. Kā jūs domājat, kāda bija IZM atbilde? Nedrīkst. Katrai augstskolai ir jālicenzē, katrai jāveido sava programma. Beigu beigās mūsu labā ideja par konsorcija kopdarbību studiju programmu veidošanu tika nokauta saknē,” pauda Laizāns.

Augstākās izglītības padomes vadītājs Andris Teikmanis savukārt norādīja, ka “tad, kad augstskolas paziņoja par konsorcija izveidošanu, faktiski vajadzēja skatīties, kā noņemt birokrātiskos šķēršļus un ierobežojumus konsorcijam, lai tas varētu veiksmīgi darboties, lai augstskolas varētu savienot savus resursus svarīgu problēmu risināšanā”.

“Tomēr tā vietā IZM mēģināja to pārvērst automātiski par apvienošanas vai konsolidācijas konsorciju, nosakot, ja augstskolas apvienojas konsorcijā, tad dažu gadu laikā tām ir jālemj par pilnīgu strukturālu apvienošanos, tādā veidā atbaidot augstskolas no konsorciju veidošanas tā vietā, lai iedrošinātu to darīt,” sprieda Teikmanis.

Vēl jo vairāk, Teikmanis skaidroja, ka šobrīd svarīgāk bija domāt ne tikai par augstskolu sadarbības uzlabošanu valsts iekšienē, bet arī starptautiski. Viņaprāt, būtu jāveic grozījumi likumā, lai arī starptautiskos konsorcijos būtu iespējas izveidot, piemēram, vienu kopīgu studiju programmu.

Būtiskākās pārmaiņas gaidāmas augstskolu pārvaldībā


Tā vietā šajā reformā būtiskākās pārmaiņas sagaidāmas augstskolu pārvaldībā, stāstīja Dace Jansone.

“Reformas sākums ir par nepieciešamību arī Latvijas augstskolās pilnveidot iekšējo pārvaldību, izveidojot augstskolu padomes.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka mēs nevaram skatīties vairs no pagājušā gadsimta perspektīvas, ka augstskolas ir akadēmiskas institūcijas, kuras nodrošina izglītību. Mēs uz augstskolām skatāmies kā uz institūcijām, kuras rada zināšanas, kas rada nozarei un attīstībai nepieciešamas zināšanas un konkurē starptautiskā mērogā. Līdz ar to, lai palīdzētu augstskolām stratēģiski orientēties, nodibināt kontaktus gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, bija nepieciešams izveidot padomes,” stāstīja Jansone.

Padomju locekļu skaits atšķirsies dažādu tipu augstskolās.

Sastāvu veidos gan pašas augstskolas senāta atlasīti pārstāvji, gan valdības veidotā procedūrā atlasīti industrijas un sabiedrības pārstāvji, gan valsts prezidenta nominēts pārstāvis.

Likumprojekts nosaka politiskās atdzišanas periodu padomes locekļiem – tie pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkst būt bijuši Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi vai parlamentārie sekretāri.

Taču nozarē ir bažas par politizētu locekļu nonākšanu padomju sastāvos, atzina Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.

“Likumprojektā šobrīd nav novērsti riski, ka padome varētu būt politizēta vai ka ministrija varētu iekļaut padomē tai pietuvinātas personas. Likumprojektā ir paredzēts atdzišanas periods, proti, padomē nevarēs iekļaut aktīvus politiķus, bet tajā pašā laikā mēs saprotam, ka nav jābūt aktīvam politiķim, lai būtu ciešā kontaktā ar ministru vai partiju,” skaidroja Bernāts.

Latvija, izveidojot augstskolu padomes, nebūs unikāla – tādas ir arī citās valstīs.   

“Latvijas būtiskākā atšķirība ir tāda, ka Lietuvā vai Igaunijā augstskolu padomju sastāvu ievēl pašas augstskolas. Bet Latvijas gadījumā neuzticība augstskolām ir rezultējusies tajā, ka lielāko daļu ārējo pārstāvju neievēl pašas augstskolas. Zinātņu universitātē senāts ievēl piecus locekļus, valdība piecus un valsts prezidents – vienpadsmito. Kas ir vēl viena Latvijas nianse, jo, piemēram, Igaunijā izšķirošo balsi iezīmē Zinātņu akadēmija. Latvijā izvēlējās, ka tā ir politiska institūcija – Valsts prezidents, kuram līdz šim tāda funkcija nebija jāpilda, bet tagad būs spiests visās padomēs iecelt vienu pārstāvi,” stāstīja Bernāts.

Kārtība, kādā atlasīs Ministru kabineta ieceltos padomes locekļus, vēl jāizstrādā. Nozarē neizslēdz, ka procedūra tiešām būs caurspīdīga un izvēlētie cilvēki – neitrāli, taču risks, ka tā var nebūt, pastāv.  

“Lai tas neapstiprinātos, izstrādājot šos valdības noteikumus, iestrādāsim iekšā caurspīdīgu procesu, lai nepieļautu šāda veida tiešu politisko ietekmi,” solīja Izglītības ministrijas pārstāve Dace Jansone.

Nozarei sāpīgs jautājums – finansējums

Vēl viens nozarei sāpīgs jautājums reformas izstrādes laikā ir finansējums. Viens ir skaidrs – jau tā nozarei nepieciešams krietni lielāks finansējums, kurš, starp citu, joprojām nav atgriezies līmenī, kāds bija pirms 2008. gada krīzes, turklāt arī padomes locekļu algošana nu izmaksās vēl aptuveni 3,1 miljonu eiro gadā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns stāstīja, ka  “šobrīd ir nonācis pie tā, ka saistībā ar grozījumiem ir ļoti būtiskas izmaiņas, bet finansējuma nav, finansējumā izmaiņu nav”.

“Ja notiks tas, ko šobrīd netiešā veidā runā, ka, pārdalot līdzekļus, kādam būs vairāk, nu tad mēģiniet iedomāties, ka nebarotu sportistus, vienam atņem kedas, saka, ka tev vairāk nebūs ēst, bet tev būs jāskrienas ar Useinu Boltu. Mēs esam piestrādājuši pie likuma tur, kur varējām ietekmēt, bet, ja nebūs finansējuma, tad nekas nenotiks. Būs tikai sliktāk,” uzskata Laizāns.

Ministrijas pārstāve Dace Jansone to komentēja, norādot, ka “mēs redzam, ka nozarē ir nepietiekams finansējums. Arī turpmāk mēs plānojam iet uz valdību ar jaunām politikas iniciatīvām un parādīt, kur, investējot kādus līdzekļus, nāks tā atdeve, kur ir nepieciešams finansējuma palielinājums”.

“Tas, ko mēs redzam, ka nevis vienkārši prasām sistēmā palielināt līdzekļu apjomu, bet ejam ar konkrētiem priekšlikumiem, ka, lūk, te ir rezultāti, te ir sniegums,” skaidroja Jansone.

Augstākās izglītības reforma būs, bet izmaiņas finansējumā – ne. Padomi ministrijā plāno finansēt no Eiropas struktūrfondu projektu naudas. Arī ar šo nozare nav apmierināta – padomes būtu jāfinansē no valsts budžeta.

Jau rudenī augstskolās sāksies pārejas periods, viens no uzdevumiem – padomju sastāvs jānokomplektē līdz 1. decembrim. Taču svarīga diena gaidāma arī nākamnedēļ, kad grozījumi Augstskolu likumā trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt