Strauji pieaug alimentu nemaksātāju skaits; iemesli – dažādi

Strauji pieaug alimentu nemaksātāju skaits - janvāra beigās tādi bija vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Vairums no viņiem – vīrieši. Motivācija ir dažāda – kāds ir apvainojies uz sievu, turpretī kādam citam vienkārši nav naudas. Reizēm trūcīgām ģimenēm tikt pie uzturlīdzekļiem palīdz sociālie dienesti. Bet gadījumos, kad alimentus nemaksā ļaunprātīgi, policijā var ierosināt kriminālprocesu. Piemēram, Talsos šogad veiktas jau piecas kriminālizmeklēšanas.

Strauji pieaug alimentu nemaksātāju skaits; iemesli – dažādiPaula Dēvica

ĪSUMĀ:

  • Pieaug alimentu nemaksātāju skaits.
  • Bērnu tēvi apgalvo, ka nav naudas, vai arī apstrīd paternitāti.
  • Sociālajā dienestā tomēr norāda, ka pēc palīdzības šajā jautājumā vēršas mazāk cilvēku.
  • Nesamaksātās summas - dažādas.

Uzturlīdzekļus saviem apgādājamajiem nemaksā 41 625 personas. Viņu bērnus tikmēr uztur valsts - respektīvi, nodokļu maksātāji. Parādnieku motivācija ir dažāda. Daļa no nemaksātājiem ir mazturīgie, kam nav iespējas nodrošināt savas atvases. Bieži vien pastāvīgu darbu viņi nemeklē speciāli, lai nebūtu jāmaksā. Līdzīgs stāsts ir Aijai, kuras vārds šajā stāstā ir mainīts. Viņai ar bijušo vīru ir četri bērni. Agrāk gājis kā pa celmiem, jo abi mīlēja lietot alkoholu. Pārim arī nebija pastāvīgu ienākumu. Aija audzināja bērnus, bet vīrs strādāja pagaidu darbos. Attiecības sašķobījās, un sociālajā dienestā sievietei ieteica pieprasīt no vīra uzturlīdzekļus.

"Es jau viņam teicu, ka varam dzīvot kopā un mums būs vieglāk. Dzīve ritēja tālāk, un es viņam teicu, ka tālāk dokumentus nesniegšu. Viņš bija ļoti apvainojies par to, runāja par šķiršanos. Bet kopā mēs vēl dzīvojām. Dzīvojām tik ilgi, kamēr pienāca tas brīdis, kamēr mēs abi kritām. Bērnus atņēma," saka Aija.

Aija ar vīru dzērumā nodedzināja māju. Kamēr pāris iekārtoja jaunu mitekli, bērnus viņiem atņēma.

Pēc tam abi aprūpes tiesības atguva. Tad gan sieviete panāca, ka vīram jāmaksā bērniem alimenti. Viņš ģimeni pameta.

"Tad jau teica – nu ja, tev alimentus maksā, ko es tur vairs? Ko es tur došu? Un tā tie mūsu ceļi izšķīrās. Viņš dzīvo to savu dzīvi ar savām izvēlēm – ar alkoholu, kas ir tuvāks, un tā tālāk. Un tā valsts maksā man alimentus, paldies dievam. Jo vienai audzināt četrus bērnus... Meita jau tagad ir liela, bet puiši ir skolnieki. Tā kā man tas ir ļoti liels atspaids," pauž Aija.

Aija stāsta, ka bijušais vīrs ir ļoti apvainojies par uzturlīdzekļu pieprasīšanu. Cerības, ka viņš kādreiz sāks maksāt, sievietei nav. Tagad Aija strādā par apkopēju un jau septiņus gadus saņem uzturlīdzekļus no valsts.

Ar gadījumiem, kad ģimenei trūkst līdzekļu, parasti strādā sociālais dienests. Kāda sociālā darbiniece, kura arī vēlējās palikt anonīma, dalījās ar savu pieredzi. Sākumā stāsts līdzīgs kā par Aiju, tomēr šajā gadījumā vīrietis apgalvoja, ka bērns nav viņa.

"Tad, kad vīrietim nonāk šī informācija, ka ir jāatskaitās garantiju fondam, tad ir pretreakcija:  kāpēc tu to darīji? Tas bērns nav mans. Nākošais solis, ir jānosaka paternitāte. Ja tas ir viņa bērns, DNS apstiprina, tad tiesa piespriež maksāt. Tajā situācijā bija pozitīvs rezultāts, jo tur jau apakšā bija vardarbība. Tur bija process uzsākts par netuvošanos sievietei, bet tas aizgāja pozitīvi," skaidro darbiniece.

Sociālā darbiniece līdz šim saskārusies tikai ar vīriešiem nemaksātājiem. Turklāt viņas pieredzē bieži uzturlīdzekļu nemaksāšana iet kopā ar vardarbību ģimenē.

Latvijas Radio paviesojās arī sociālajā dienestā Talsos.

Tur atklājas, ka pēdējos gados arvien mazāk cilvēku vēršas dienestā pēc palīdzības uzturlīdzekļu jautājumos.

Šobrīd dokumentus varot iesniegt elektroniski. Dienesta vadītāja Dace Zeļģe un vecākā sociālā darbiniece Dace Bergmane priecājas, ka ir dažādi rīki, kā ar nemaksātājiem cīnīties. Diemžēl, neskatoties uz to, nemaksātāju skaits turpina pieaugt.

"Padzīvojot pāris gadus un piedzimstot bērniem, cilvēks mainās, situācija mainās. Un tad ir tie, kas no malas saka – vai tad tu neredzēji? Nu neredzēju! Bet bērns nav pie tā vainīgs. Tas bērns ir nācis pasaulē, un es uzskatu, ka ir jārūpējas, lai tur jūk un brūk. Bet bērnam nebūtu jācieš no šī visa," norāda Zeļģe.

Uzturlīdzekļus parāds ir arī samērā turīgiem cilvēkiem, tā skaidroja Talsu policijas iecirknī.

To sauc par ļaunprātīgu nemaksāšanu. Tieši šādos gadījumos Uzturlīdzekļu garantijas fonds var rakstīt iesniegumu policijai, lai sāktu kriminālprocesu. Šāda sadarbība starp iestādēm notiek kopš 2018. gada rudens.

Talsu iecirknī šogad veiktas jau piecas kriminālizmeklēšanas. Nesamaksātās summas ir ļoti dažādas. Policijas Talsu iecirkņa priekšnieks Mārcis Pētersons stāsta, ka summas ir no dažiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 20 tūkstošiem.

"Pēdējos gadījumos šeit visi ir 90. gados dzimuši vīrieši, pirms tam ir bijuši arī agrāk. Normāli, situēti cilvēki, kas arī strādā, ir spējīgi strādāt, un kas varētu arī nodrošināt [bērnus]. Vienkārši ir kaut kādi apstākļi. Zinu pēdējais gadījums – viens vīrietis, kas var samaksāt, bet viņš principa pēc nemaksā senu aizspriedumu un strīdu dēļ. Tas tā jocīgi, ka cilvēks uztver to tā, ka viņam tas nebūtu jādara," saka Pētersons.

Minimālais uzturlīdzekļu apjoms ir 107 līdz 129 eiro atkarībā no bērna vecuma.

Pagājušajā gadā Latvijā par alimentu nemaksāšanu vajāšanā nodoti teju 180 kriminālprocesi. Visvairāk Zemgalē – 68 un vismazāk Kurzemē – 14. Par šo pārkāpumu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda naudu vai piespiedu darbu.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda SparāneDaira Zīle
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne telefonintervijā Latvijas Radio stāstīja, ka alimentu nemaksātāju skaits šogad nedaudz pieaudzis, taču tas saistīts ar to, ka pieaugusi uzturlīdzekļos izmaksājamā summa.

 

"Bet nevajag aizmirst to, ka mūsu parādam nav noilguma. Un agri vai vēlu, kad parādniekam kaut kas parādīsies - ienākumi, kustamā manta vai nekustamais  īpašums, uz to tiks vērsta piedziņa un attiecīgi parāds tiks segts," klāstīja Sparāne.

Līdz šim ir nosūtīts 991 iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu, un tā rezultātā ir uzsākti 610 kriminālprocesi, teica Sparāne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti