Kā nezaudēt kontroli pār tehnoloģijām un atpazīt mēģinājumus manipulēt ar sabiedrisko domu - tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem trešdien, 13.jūnijā, meklētas atbildes NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā konferencē Rīgā.
Konferences otrajā dienā skartas tēmas no NATO militārās komunikācijas un hibrīddraudiem līdz metodēm, kā mazināt atkarību no mobilajiem telefoniem un sociālajiem tīkliem.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs tika radīts kā tieša atbilde jaunajiem hibrīdizaicinājumiem pēc Krimas aneksijas 2014.gadā. Pagājis gana ilgs laiks, lai izdarītu secinājumus, un labās ziņas ir tās, ka NATO vairs nav iespējams pārsteigt ar dezinformācijas kampaņām, uzsver NATO stratēģiskās komunikācijas direktors Marks Leitijs.
“Galvenais problēmjautājums nav vis tas, ko saka krievi, bet gan – ko sakām mēs. Nevis tas, vai mūs pārpludina ar nepatiesu informāciju, bet gan tas, vai mūsu stāsts pašiem par savām valstīm ir gana pārliecinošs. Vai mēs paši ieklausāmies savos cilvēkos un pildām viņu prasības,” skaidroja Leitijs.
“Ja mēs šīs lietas darām pareizi, tad Krievijas radītais troksnis būs kā pret mūri mestas dubļu pikas – tās noslīdēs un tiks aizskalotas prom,” sacīja Leitijs.
“Jā, ir jāsaprot ietekmēšanas tehnikas un uz tām ir jāatbild, taču arī jāatceras, ka mēs sacenšamies ar stāstu par sevi,” skaidroja NATO pārstāvis.
Tomēr problēmu pamatā nav tikai valstu realizēta ietekmēšana. Pateicoties “Facebook” skandālam, pēdējā gada laikā ir arī jauns digitālais izaicinājums - tas, kurš kontrolē algoritmus, kontrolē domas un viedokļus. Lai nepakļautos ietekmes aģentiem, eksperti galveno atslēgu saredz izglītošanā un aicina rūpīgi sekot līdzi savai digitālajai higiēnai.
“Patērējot ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes ēdienus, cilvēki kļūst resni. Un tāpat ir arī, patērējot emocionāli viegli uzrunājošu, bet faktos nebalstītu informāciju, mēs nevaram izdarīt pareizus lēmumus par to, kas ir labs vai kas ir slikts,” salīdzināja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
“Smadzeņu uzlaušana” - tik dramatisku nosaukumu nozares eksperti izvēlējušies, lai raksturotu digitālo gigantu izveidoto sistēmu, kas ievilina digitālajos tīklos.
Neirologs un futūrists Remzijs Brauns izceļ globālās sabiedrības izvēli, attīstoties tādām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, – vai nu virzīties uz antiutopiju ar vienmēr ieslēgtu lielā brāļa aci, kas visu pasaka priekšā un izvēlas tavā vietā, vai arī jaunākās tehnoloģijas padarīt par sabiedrotajām.
“Es gribētu redzēt, kā šīs pārliecinošās mākslīgā intelekta sistēmas tiek izmantotas, lai cilvēkiem sniegtu to, ko viņi tiešām vēlas no dzīves. Un lielākā daļa cilvēku vēlas būt veseli un laimīgi, justies labi, būt noderīgi un darīt jēgpilnu darbu. Tāpēc es domāju, ka mums jāsaprot, kā izmantot šīs tehnikas, lai palīdzētu to sasniegt. Manuprāt, tas ir izdarāms, tehnoloģijas jau ir, un tagad tas ir politiskās gribas jautājums – vai valstis un lielie uzņēmumi izvēlēsies iet šajā virzienā,” pauda Brauns.
Tomēr arī Remzijs Brauns atgādina, ka jāsāk ar sevi, un iesaka katram apdomāt savus mobilā telefona un sociālo mediju lietošanas paradumus.
