“[Finansējuma pieaugums šogad] ir tiešām nozīmīgs. Es vairāk nekā 30 gadus strādāju medicīnā, mēs tādu neesam iepriekš redzējuši,” sacīja Kreicberga.
Vienlaikus viņa norādīja, ka medicīnā izmaksas aug, jo palielinās iespējas un tehnoloģijas attīstās. Tas esot arī lielākais universitātes slimnīcu izaicinājums – pacienti tajās nonāk ar nopietnām kaitēm, kuru ārstēšana ir ārkārtīgi dārga, bet finansējums ne vienmēr aug līdzi zinātnes attīstības dotajām iespējām.
Jautāta par personāla algām, Kreicberga pavēstīja, ka Stradiņa slimnīcā medicīnas padomē nolēmuši vairāk palielināt algas tieši māsām: “Stradiņa slimnīcā lēmām, kādās proporcijās ir šīs naudas ārstiem un māsām. Ārsti, kas ir vairums medicīnas padomē, lēma par to, ka lielākais naudas apjoms būs māsu algu palielināšanai. Līdz ar to māsa zināmā mērā to jutīs vairāk savos maciņos nekā ārsti. Māsām vidēji stundā bija 3-3,50 eiro, tad tagad tie ir 5 eiro un vairāk.”
Vienlaikus Kreicberga atzina, ka ārstu atalgojums aizvien ir nepietiekams, jo minimālajai algai vajadzētu būt trīs tūkstoši eiro pirms nodokļu nomaksas.
KONTEKSTS:
Veselības nozares budžets šim gadam palielinājies par 194 miljoniem eiro un ir lielākais vēsturē. 85 miljoni eiro jeb gandrīz puse no rekordlielā veselības nozares palielinājuma novirzīti ārstu, medmāsu un ārstu palīgu atalgojuma celšanai. Tiesa, algas pieaugums atkarībā no kvalifikācijas kategorijas būs ļoti atšķirīgs – minimālās mēnešalgas likmes palielinājums svārstās no 5% līdz gandrīz 70%.
