«Stradiņu» uzņemšanas nodaļā pacientu tiesības gadiem ir novārtā. Problēmu zina, risinājumu tik drīz nesola

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

Nekāda privātuma, pacientu sarunas ar ārstiem dzirdamas ikvienam, bet no citu acīm pasargā vien neliels aizkariņš. Un tas pats – ne vienmēr aizvērts. Savukārt tuvinieku klātbūtne aizliegta. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļa jau gadiem neatbilst pacientu tiesību normām. To apstiprina arī paši ārsti, kuri spiesti strādāt šādos apstākļos, bet slimnīca uzlabojumus sola vien līdz ar jaunās piebūves izveidošanu.

«Stradiņu» uzņemšanas nodaļā pacientu tiesības gadiem ir novārtā. Problēmu zina, risinājumu tik drīz nesola
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Slimnīcas neievēro pacientu tiesības, un īpaši bieži tās neievēro lielajās slimnīcās. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, veselības tiesību eksperte Solvita Olsena minēja piemēru – Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļa, Neatliekamās medicīnas centrs. Tur jau gadiem netiek ievērotas pacientu tiesības, ko Olsena arī pieredzējusi pati, tostarp kā advokāte, gan arī dzirdējusi no saviem studentiem – topošajiem ārstiem.

"Un tā nav ne ārstniecības personu izvēle, tie nav nekādi noteikumi, ārstniecības iestādes izdomāti. Tās ir pacientu tiesības ar ļoti lielu nozīmi un ar ļoti lielu vērtību," norādīja Olsena.

Viņas skaidroja, ka šie pārkāpumi rada pacientu drošības riskus un lieku satraukumu. Tas viss savukārt ietekmē pacientu ārstēšanas iznākumu.

Bet tas nav viss

Olsena norādīja: "Otra problēma – Uzņemšanas nodaļa nevar garantēt pacientu privātumu. Cilvēkiem savas bēdas... Piemēram, es biju lieciniece gadījumam, kad sieviete par pašnāvību stāstīja citu pacientu klātbūtnē. Tajās lielajās slimnīcās tā ir nolaidība nu jau cik gadu garumā. Mums ir Satversmes tiesas spriedums par pacientu privātuma svarīgo lomu ārstēšanas rezultāta nodrošināšanā, mums ir ļoti labas teorētiskās zināšanas, mums tas Hipokrāta zvērestā jau bija ierakstīts. Un mūsu lielās slimnīcas, konkrēti tieši Stradiņa slimnīca, to vienkārši neievēro un neko nav darījusi 10 gadus, lai kaut kas uzlabotos."

Tikmēr Neatliekamās medicīnas centra mediķi sevi sauc par situācijas ķīlniekiem.

Visi apzinās, ka slimnīca vidi nav sakārtojusi un tādēļ nākas savā ikdienas darbā, to darot pēc labākās sirdsapziņas, tomēr veikt pacientu tiesību pārkāpumus.

Stradiņa slimnīcas Uzņemšanas nodaļas darbinieks Deniss (vārds un balss ir mainīti) teica: "Pacientu piederīgos mēs nevaram ielaist klātienē, Uzņemšanas nodaļā nav tam vietas. Ja ir jāizmeklē pacients, tad visi tie aizslietņi nodaļā ir pieejami. Privātuma nodrošināšanai – kas attiecas ar skaņas izolāciju, protams, telpas ir pašauras un tur tiešām ir problēmas ar to, ka blakus esošie pacienti var dzirdēt informāciju, kas viņiem varbūt nebūtu jādzird. Principā mēs šobrīd strādājam šādos apstākļos. Šobrīd mēs esam situācijas ķīlnieki – mums vienkārši ir jādara savs darbs, un pacientu tiesības ir tas, kas mums ir jāaktualizē."

Viņš gan uzsvēra, ka, zinot trūkumus, darbinieki cenšas iespējami pielāgoties, lai šo pārkāpumu sekas mazinātu, piemēram, tuviniekiem, kurus pie pacientiem laist nodaļā nav atļauts, mediķi cenšas zvanīt un informēt par aktuālo situāciju.

Tikmēr Stradiņa slimnīcā problēmas apzinās – vietas telpās, kurās izvietota Uzņemšanas nodaļa ir ļoti maz, un laikā, kad šī ēka būvēta, prasības bijušas pavisam citādas. Tādēļ šobrīd pacientiem tuvinieku klātbūtni nevar nodrošināt un arī izvairīties no tā, ka pacienta saruna ar ārstu nenonāk citu cilvēku ausīs, nav iespējams.

Tāpat aizslietņi, kas atdala pacientus, nenodrošina privātumu, ne vienkārši guļot gultā, ne brīdī, kad tiek veiktas kādas darbības.

Stradiņa slimnīcas pārstāve Janita Veinberga atzina, ka slimnīca neredz ātru risinājumu šai problēmai. To varētu atrisināt vien nākamā gada martā – tad jābūt gatavai jaunajai slimnīcas piebūvei, kurā izvietos arī Uzņemšanas nodaļu. Tomēr šobrīd pacientu tiesības nodrošināt nav iespējams un situāciju pasliktinājuši Covid-19 noteikumi.

"To mēs neesam slēpuši, un tas mums vienmēr ir bijis liels apgrūtinājums, jo primāri tās telpas kā neatliekamās palīdzības centrs ir celtas sen un visas prasības ir mainījušās desmitkārtīgi. Protams, ka emocionāli un cilvēcīgi mēs saprotam šo bēdu pacientam, mēs ļoti labi zinām arī šīs pacientu tiesības, bet centra telpu šaurība mums ilgstoši ir bijis problēmjautājums. Tātad nu risinājumi tiek meklēti visu laiku, bet jāsaprot, ka līdz pārcelšanās brīdim uz jauno māju tie ir tikai mazi ielāpi uz lielo, sāpīgo problēmu. Protams, ka līdz ar to saspiestību, mēs piedzīvojam šīs neveiklās situācijas, kuras, protams, ka nebūtu pieļaujamas."

Veinberga skaidroja, ka jaunajā korpusā observācijas gultas būs tālāk viena no otras un vietas būs daudzkārt vairāk. Taču arī jaunajā korpusā pilnīgi norobežotas istabas katram pacientam nebūs, jo tas nemaz neesot pareizi no drošības viedokļa – lai pacients varētu pasaukt ārstu, ja nepieciešams.

Veinberga uzsvēra – jaunais korpuss atbildīs visām prasībām.

Tikmēr Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena neredz attaisnojumu tam, ka situācija nav sakārtota jau gadiem.

Veselības ministrijā aicina sūdzēties slimnīcai, ne žurnālistiem

Dreika: "Nu, sakiet, ko šajā sakarā ministrijai vajadzētu darīt?"
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Veselības ministrijā par pacientu tiesību pārkāpumiem Stradiņa slimnīcā Latvijas Radio nespēja komentēt trīs dienas. Vēlāk sniegt komentāru deleģēja Veselības ministrijas valsts sekretāri Indru Dreiku, kura ir arī bijusī Veselības inspekcijas vadītāja. Viņa gan par spīti žurnālistiem pieejamajai informācijai un pašas slimnīcas atzītajām problēmām neredz nepieciešamību strauji reaģēt, kamēr ar oficiāliem iesniegumiem nav vērsušies paši pacienti. Arī pacientus Dreika aicina nesūdzēties žurnālistiem, bet gan slimnīcai.

Kristaps Feldmanis: Par Stradiņa slimnīcu – uzņemšanas nodaļā netiek ielaisti tuvinieki, ir privātuma pārkāpumi. Slimnīcā to atzīst, bet skaidro ar telpām, kuras nav iespējams pielāgot. Cik tālu, jūsuprāt, ir attaisnojams, jo, jā – ir ēka, bet gadiem tiek pārkāptas šīs tiesības?

Indra Dreika: Ziniet, kā ir? Ja kādam pacientam liekas, ka viņa tiesības tieši Uzņemšanas nodaļā ir ārkārtīgi aizskartas vai tiešām nepieņemamas, tad jebkurā gadījumā viņam ir iespējas turpat uz vietas teikt mediķiem, ka viņš gribētu, lai viņa dati netiktu izpausti. Tā ir arī pacienta faktiski līdzdalība, atbildība – vai viņš pēc tam par to stāsta žurnālistiem, vai viņš mēģina to risināt uz vietas. Jebkurā gadījumā droši vien, ka jūsu jautājuma iniciācijas rezultātā nākošajā reizē, kad es arī būšu vai kāds no kolēģiem būs "stradiņos", droši vien, ka ir jāpievērš uzmanība arī šīm lietām.

Bet slimnīca šīs problēmas atzīst. Jautājums ir, vai ministrijai ir iespējas kaut kā rīkoties, redzot, ka,  gadiem par iemeslu minot vietas trūkumu, nekas pēc būtības netiek mainīts?

Ministrijai ir noteikti rīki. Jautājums – cik jebkāda ministrijas iejaukšanās var sniegt pozitīvo efektu vai nodrošināt labāku slimnīcas kopējo darbību. Mēs skaidri zinām, ka slimnīcai ir paredzēts arī jaunais moduļu korpuss. Tajā skaitā arī Uzņemšanas nodaļas problēmu risināšanai. Paralēli viņi arī plāno Uzņemšanas nodaļas pārdislokāciju [kad tiks uzbūvēts jaunais korpuss]. Līdz ar to – vai ir liela jēga šobrīd ieguldīt resursus.

Tas, ko es gribu saprast – jā, ir runas par tiem plāniem – gan moduļu mājas, gan jaunā māja. Bet šobrīd – cik tālu ir attaisnojams, ka ar to gaidīšanu mēs attaisnojamies… [ka šobrīd ir šie pārkāpumi?]

Sakiet, lūdzu, – ja pacients uzskata, ka viņam ir nodarīts kāds ļaunums, tad viņš arī attiecīgi par to runā. Tas, ka nevar nodrošināt diskrētumu..

Nu, sakiet, ko šajā sakarā ministrijai vajadzētu darīt?

Ministrijai sūdzību par ''stradiņu'' Uzņemšanas nodaļu nav.

Un ja pati slimnīca atzīst, ka tiek pārkāpti šie noteikumi? Vai tas būtu vērā ņemams fakts, lai iesaistītos?

Es tagad mēģinu saprast, ko tieši jūs gribat no manis panākt? Man vajadzētu doties uz ''stradiņu'' Uzņemšanas nodaļu un iesaistīties?… Tieši kā, ja viņiem to telpu nav šobrīd? Izstāstīt viņiem, kur viņiem vēl organizēt gultas? Es uzticos slimnīcas valdei, ka viņi dara labāko.

Ja pacientiem ir pretenzijas tajā vietā un tajā brīdī, viņi noteikti tās var izteikt, nevis pēc tam stāstīt žurnālistiem.

Jūs tad uzticaties [valdei] un ar to pietiek, lai strādātu tālāk?

Nē! Katra slimnīca regulāri sniedz atskaites, regulāri sagatavo kopā darba plānus, mēs apstiprinām visus lielos darījumus, šeit notiek regulārs darbs, kurš tiešām prasa iesaisti no Veselības ministrijas. Un ko nozīmē "ar to pietiek"? Es nezinu, kādi jums ir pierādījumi, bet, ja tur ir tikai runa par telpu šaurību, tad ir jāsaprot, cik daudz neērtību un cik daudz dažādu kaitējumu tas rada pacientam. Šeit ir lietas, kas ir uzlabojamas, bet ir lietas, kas ir atbilstoši tiem apstākļiem, kādi ir.

Ja mums nav vietas, tad mēs protams, nevaram nodrošināt diskrētumu tik lielu, bet vai tam nav kāda robeža? Ja ir gadiem tāda situācija – vai nebija laiks to labot, jūsuprāt?

Es šo priekšlikumu dzirdu no žurnālista. Ja es to dzirdēšu no kāda pacienta, tad patiešām būs pamats sarunai ar slimnīcas valdi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti