Apveltīts ar fenomenālu atmiņu, asu prātu un nebeidzamu zināšanu bagāžu, progresīvs un cilvēcīgs – tā akadēmiķi Jāni Stradiņu viņa 80. dzimšanas dienā raksturo viņa laikabiedri.
Ir cilvēki, kuri daudz zina, ir tādi, kuriem dzimst oriģinālas idejas, bet profesors Jānis Stradiņš sevī iemieso abas šīs kvalitātes – tā par akadēmiķi saka profesors un Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, uzsverot – gadiem ejot, Jānis Stradiņš kļuvis tikai progresīvāks. „Savā cienījamā vecumā viņš atļaujas runāt atklātāk un mazāk komplementāri, varbūt to, ko kādus gadus atpakaļ viņš nedarīja. Tas parāda, ka tās brīžiem diezgan kritiskās domas par to, kas notiek sabiedrībā, droši vien viņā vienmēr ir bijušas, bet šobrīd viņš viņas atklāj atklātāk un tiešāk, nekā viņš to darīja iepriekš," saka Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.
Līdzīgu viedokli izsaka Stradiņa draugs un režisors Jānis Streičs. „Gara virsotne Latvijā, Latvijas .. gara virsotne, kādu mums Dievs ir devis, aplaimojis ar viņu, jo ikviens prezidents, kas ir bijis, uzskata par pagodinājumu un ir aplaimots, ja dzird Stradiņa uzslavu, labus vārdus no Stradiņa, nerunājot par mums, kuri nav tik augstos valsts amatos. Darbaspējas fenomenālas, atmiņa – man liekas, tas ir kaut kas pārdabisks, kāda viņam ir," Stradiņu raksturo Streičs.
Komplimentus viņam izteica arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. „Jānis Stradiņš – inteliģenta, erudīta un dziļi cilvēcīga personība. Nav daudz pasaulē tādu cilvēku, kuru vārdos un domās ar patiesu interesi ieklausās ikviens. (..) Latvijas valsts, sabiedrība un zinātne bez Jāņa Stradiņa šodien nebūtu tāda, kā mēs to redzam," norāda Valsts prezidents.
Tikmēr pats Stradiņš jubileju sagaida ar mazliet skumju skatu. „Šajā vecumā tas drīzāk ir nostalģisks, skumīgs, nevis priecīgs notikums, bet varbūt ka šis simpozijs mazliet ļaus man aizmirst manus gadus," teica Stradiņš.
No stiprās Stradiņu dzimtas nācis, akadēmiķis devis milzu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā. Ilgus gadus darbojies Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, vadījis Latvijas Zinātņu akadēmiju un veicis neskaitāmus Latvijas zinātnei veltītus pētījumus. 1995. gadā Stradiņš apbalvots ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Arī šodien viņš aktīvi darbojas, stiprinot zinātnes lomu Latvijas sabiedrībā un uzsver – zinātne tautu izglīto, iemāca kritisko domāšanu, kā šobrīd Latvijas sabiedrībai pietrūkst. „Cilvēce sastāv no dzīvajiem un mirušajiem, tikai mirušo ir vairāk. Un, ja arī šie vārdi nav gluži attiecināmi uz cilvēci kopumā, jo cilvēce jau strauji aug atšķirībā no latviešu tautas, tad uz zinātni Latvijā, uz zinātnes klasiķiem tie tiešām ir īsti vietā," teica Stradiņš.
Visu mūžu Jānis Stradiņš darbojies ne tikai zinātnes jomā, bet apcerējis latviešu tautu – no kurienes mēs nākam un kurp ejam kā sabiedrība, kā valsts. Šodien viņš saka – Latvija ne tuvu nav sliktākā zeme, kur dzīvot. „Varat raudāt, varat smiet, ........ tomēr dzīvē labāk iet, kam ir zirgs, kas naktīs dzied," saka Stradiņš.
