Kara bēglis Leonīds Guščins no Irpiņas no termosomas izņem sasildītu maisu ar bezkrāsainu šķīdumu. Tā kā viņa paša nieres nestrādā, četras reizes diennaktī ik pēc sešām stundām viņam jāveic šī procedūra. Caur vēderā ievietotu katetru jāievada uzsildīts dialīzes šķīdums, kuru filtrē pati vēderplēve un toksīnus izvada laukā otrā maisā. Elementāri mājās, bet prātam neaptverami, kā to var paveikt mašīnā, bēgot no Irpiņas, kurai jau tuvojās Krievijas karaspēks.
"Es dzīvoju dienu no dienas. Vairs neskaitu dienas, neskaitu mēnešus. Bija tik šausmīgi. Mēs momentā pieņēmām lēmumu, jo mūsu māju sāka apšaudīt. Palikt nebija iespējams. Mēs vienkārši bēgām. Ja paliktu vēl 15 minūtes, ienāktu Krievijas spēki. Nekur vairs neaizbrauktu, " saka Leonīds. Ceļam nepieciešamos šķīdumus sagādāja draugi. Vēl bija nepieciešama izziņa, ka viņš nevar karot un drīkst pamest Ukrainu.
PSKUS Peritoneālās dialīzes nodaļas virsārste Ilze Puide atzīst: "Katru reizi, kad satiekam, asaras birst... Arī mūsu ārsti atzīst, ka ukraiņu pacienti ir ļoti īpaši. Labā ziņa - visa ārstniecība viņiem tiek nodrošināta bez maksas. [..] Mums zvanīja arī no bēgļu palīdzības centra, jau tajā pat dienā viņu pieņēmām, lai nokonsultētu, iedotu šķīdumus."
Ārsti priecājas, ka ievietotais ilgtermiņa katetrs bija savietojams ar to sistēmu, kādu lieto Latvijā. Līdz ar to Leonīds var tupināt pats veikt šīs procedūras. Kopā Stradiņu ārstu aprūpē ir trīs nieru slimnieki no Ukrainas. Taču starptautiskās asociācijas ceļ trauksmi par tiem, kuri nespēj pamest kara zonu un nesaņem terapiju. Aplenktajās pilsētās nav zāļu.
Leonīds atteicās pamest mājas bez sava uzticamā, sirmā drauga – vācu aitas suņa. Un Latviju viņi sasniedza kopā. Ceļš esot bijis smags abiem, bet suns jau esot atkopies un šobrīd atkal uzticīgi gaida pagaidu mājās savu saimnieku.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
