Māsa atbraukusi no Itālijas, pašam tagad piemeties klepus – tāda ir leģenda, ar kuru pacients ierodas slimnīcā un izsaka aizdomas par inficēšanos ar koronavīrusu "Covid-19". Tālāk jau ārstiem un māsām jāzina, kā reaģēt: kurā brīdī vilkt aizsargtērpu un masku, kā aprūpēt pacientu. "Reālajā dzīvē virsroku gūst stress, emocijas, ir nesaprašanās komunikācijā," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra vadītāja Ieva Šlēziņa.
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā topošie ārsti apgūst visas tās iemaņas, kas vēlāk būs nepieciešamas darbā. Mulāžas ir gudri datori, piemēram, kas parāda – izdevies veikt reanimāciju vai ne. Izveidojot "Covid-19" vīrusa simulāciju, tā noritēs pašā slimnīcā - īstajā vidē un aizsargtērpos.
"Mēs ejam līdzi laikam – visā pasaulē. Šī "Covid-19" gadījumā līdzīgi scenāriji jau notiek," pauda Šlēziņa. Pēc simulācijas spēles vienmēr seko pārrunas un situācijas izvērtējums, kas dažkārt ir tikpat vērtīgs kā pati simulācija. Bez apvainojumiem, bet lai saprastu, kā darīt vislabāk.
KONTEKSTS:
Jaunais koronavīruss sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Lai nepieļautu vīrusa izplatību, Ķīna paziņojusi par valsts mēroga ierobežojumiem. Pasaules Veselības organizācija (PVO) saistībā ar Ķīnas koronavīrusu un slimību ''Covid-19'' izsludinājusi augstāko starptautisko ārkārtas stāvokli veselības aizsardzības jomā.
Vīruss izplatījies arī ārpus Ķīnas, tostarp vairākās Eiropas valstīs - Francijā, Itālijā, Austrijā, Horvātijā, Šveicē un Grieķijā. "Covid-19" konstatēts arī Latvijā un kaimiņvalstīs - sākotnēji Krievijā, tad 27. februārī Igaunijā, bet 28. februārī arī Lietuvā un Baltkrievijā. Turklāt Igaunijā konstatētais gadījums ir pacientam, kurš no Irānas, lidojot caur Turciju, ieradās Rīgas lidostā, no kuras ar mikroautobusu devās uz Rīgas centru un tālāk ar autobusu uz Tallinu.
