Rīta intervija

Augusts Brigmanis par nodokļu politiku Latvijā

Rīta intervija

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens par konkurences padomes tiesību palielināšanu

Intervija ar Stradiņa slimnīcas virsmāsu Janu Ankravu

Stradiņa slimnīcas virsmāsa: Bez izmaiņām medmāsu atalgojumā slimnīcas varēs uzņemt mazāk pacientu

Izmaiņas medicīnas māsu atalgojumā ir vajadzīgas nekavējoties, jo pretējā gadījumā pietrūks personāla, kas aprūpē pacientus, un var nākties mazināt gultu skaitu slimnīcās, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Stradiņa slimnīcas virsmāsa Jana Ankrava.

Risinājums medicīnas darbinieku atalgojumam būtu jādomā tūlīt, jo pretējā gadījumā var nākties mazināt slimnīcu gultas, jo nebūs personāla, kas aprūpē pacientus. “Ir vietas, kur ar pašreizējo darbaspēka resursu nevar nodrošināt darbu katru dienu. Esam spiesti strādāt vairāk un vairāk, jo trūkst resursu,” teica Ankrava.

Turklāt būtiski sarucis medicīnas māsu skaits, līdz ar to tiek traucēts darbs arī ārstiem un ir ierobežots operāciju skaits. “Ir māsas, kuras nevar atnākt uz darbu, jo ir izdegušas un saslimušas,” pauda Ankrava.

Viņa atklāja, ka daļa medicīnas māsu dodas strādāt uz privātajiem veselības aprūpes centriem, jo tur atalgojums esot divas reizes lielāks. Māsa ar labām svešvalodu zināšanām brauc strādāt uz ārzemēm. Tāpat daļa no medmāsām izvēlas citas profesijās, piemēram, skaistumkopšanā.

Arī Stradiņa slimnīcas 8.nodaļā, kur strādā Ankrava, atrast darbiniekus esot ļoti sarežģīti, jo darbs ir smags un pacientiem jāvelta ļoti daudz uzmanības.

Viņa skaidroja, ka darba samaksai būtu jāsastāv no vairākām komponentēm: izglītība, prakse un darba sarežģītība. “Kamēr mūsu valsts nevarēs nodefinēt, kas ir augstākā izglītība māsu vidū un cik šie uzdevumi ir sarežģīti, tikmēr mums būs grūtības noteikt atalgojuma gradāciju,” sacīja Ankrava, piebilstot, ka medicīnas māsu atalgojums Latvijā ir ļoti dažāds.

Vēstīts, ka mediķi nemierā ar to, ka viņiem ir jāstrādā normālais pagarinātais darba laiks, ko ieviesa ekonomiskās krīzes laikā, 16.maijā paziņoja par to, ka jūlijā strādās tikai pamatlaiku un pagarinātajā nestrādās. Atzīts gan, ka visi mediķi šajā akcijā, visticamāk, nepiedalīsies.

Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.

Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti