Uz sapulci bija ieradušās kā medmāsas un ārsti, tostarp nodaļu vadītāji, tā arī slimnīcas vadība. Sanākušos uzrunāja arodbiedrību pārstāvji, aicinot būt vienotiem un jūlijā atteikties strādāt normālo pagarināto darba laiku.
Slimnīcas vadība sanākušo nodomu atbalstīja, paralēli aicinot arī pēc iespējas efektīvāk organizēt ikdienas darbu. Stradiņa slimnīcas vadība norādīja, ka ir nodaļas, kur uzlabojumi ir iespējami.
Jau ziņots, ka ar aicinājumu rīkoties visiem reizē otrdien, 23.maijā, pie kolēģiem vēršas Latvijas Veselības darbinieku arodbiedrība un Latvijas Māsu asociācija. Viņu parakstītajā dokumentā pausts, ka mazo algu jautājums ir arī pacientu drošības jautājums, jo pārstrādājies ārsts vai māsa pieļauj kļūdas un apdraud pat pacienta dzīvību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome vienojās, ka mediķi mēnesi - no šā gada 1.jūlija līdz 31. jūlijam - nestrādās tā saukto pagarināto normālo darba laiku. Strādājot vien 168 stundas līdzšinējo 240 stundu vietā, Latvijas mediķi šovasar plāno sabiedrībai parādīt, cik maz novērtēts ir viņu darbs.
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.
Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.
