Atļauto 216 stundu vietā nākamgad mēnesī drīkstēs strādāt par 40 stundām mazāk. Attiecīgi arī alga būs mazāka. Atšķirībā no ikmēneša kredītmaksājumiem, elektrības rēķina un pārtikas čekiem. Neiroloģijas nodaļas virsmāsa izrēķinājusi - nākamgad māsa uz rokas saņems nedaudz virs 600 eiro.
"Māsiņa, kura nostrādājusi 176 stundas mēnesī , kas ir vidējais pieļaujamais nākošajā gadā, uz rokas saņem 620 eiro. Ar sertifikātu un 40 gadu darba stāžu. Viena māsiņa man jau ir projām. No tām, kas strādāja 216 stundas, cik drīkstēja, jau ir prom. Ņemot vērā neskaidro situāciju, citas māsas meklē iespēju strādāt ārpusē," stāsta virsmāsa Iveta Pankare.
Personāls lasa darba sludinājumus un piesakās vēl citās slimnīcās. Tur arī sola pilnu slodzi, ne mazāk. Tā būs un jau ir joņošana starp divām iestādēm bez atpūtas.
"Liela daļa skrien uz visām pusēm un nevar iztikt. Ieguvēji neesam ne mēs, ne pacienti, beigu beigās ne valsts. Tas ir nožēlojami," uzsver Pankare.
Neatliekamās medicīnas centra atbildīgā māsa Dace Neibarte, sastapta pēc diennakts dežūras, saka: "Mēs jau arī nevaram pusi nodaļu aiztaisīt un uzlikt pašapkalpošanos!"
Šonakt viņa izgulēsies, tad sekos nākamā diennakts. Piektdiena atkal darbs 24 stundas un pirmdien atkal.
"Mēs jau savā ziņā ejam kā konveijers, ja nāk trīs diennaktis, četras, jebkurš izsīkst. Mēs esam tie, kuriem patīk. Bet drīz būs tā, ka atnāks un ne pa labi, ne pa kreisi," saka Neibarte.
Arī nefroloģijas nodaļā janvārī ar darba grafika sastādīšanu iet skaudri.
"Man apmēram deviņas darba dienas, kad varētu nodaļu māsu trūkuma dēļ aiztaisīt ciet. Runājot par tām stundām, ja ir dubultā, tad māsas ir gatavas nemeklēt un neskriet citur. Slimnīca mums ir kā ģimene. Nevienam negribas dzīvot trīs un četrās ģimenēs," stāsta virsmāsa Jana Ankrava.
Kamēr slimnīca kļūst par māsas ģimeni, pašas ģimenes bērni aug bez mammas.
"Vislabāk būtu, ja varētu strādāt vienu slodzi par atbilstošu samaksu. Jo mammas ar bērniem šo nevar izvēlēties, tas nav normāli. Viņas brauc uz ārzemēm, izvēlas citas jomas, pat ne pie sirds, bet kur var nopelnīt,"
saka Ankrava.
Slimnīcas arodbiedrības priekšsēdētāja Sarmīte Plūme skaidro, ka mediķi labprāt strādātu normālu darba laiku un būtu pie savām ģimenēm. Bet, ja valstij un sabiedrībai tas ir vajadzīgs, tad vēl kādu brīdi mediķi var strādāt papildus stundas par dubultu samaksu, kamēr sakārtos medicīnu valstī.
Personāls uzskata, ka tieši pašlaik medicīna atkal ir krustcelēs. Un ilgāk badināt mediķus nedrīkst.
"Cilvēku ir tik, cik ir. Šis ir tas brīdis, vienalga, sauksiet to par pārejas posmu vai citādi, ir jāapmaksā tās virsstundas, mēs tikām zināmā verdzībā turēti. Mēs izdegam. Mēs izdegam un novecojam," uzsver Plūme.
Stradiņos viedokli par to, kā mediķi gatavi strādāt nākamgad, vaicās gan sanitāriem, gan medmāsām, gan ārstiem. Tieši šādas pašas aptaujas notiek visās Latvijas slimnīcās. Lielā mediķu arodbiedrība gala vārdu par iespējamo virsstundu darbu sola teikt nedēļā pirms Ziemassvētkiem.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 28. novembrī, pieņēma zināšanai Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par solīto algu pieaugumu mediķiem nākamo trīs gadu laikā. Taču reālu 20% pieaugumu mediķi saņems tikai tad, ja līdz ar citu ministriju prioritātēm to atbalstīs jau jaunā valdība nākamā valsts budžeta ietvaros.
Dokuments, kas paredz algu pieaugumu nākamo trīs gadu laikā, pagaidām ir bez seguma. Tas ir tikai informatīvs ziņojums par to, ka nākamgad papildus nepieciešami 103 miljoni eiro, bet kopumā trīs gados 641 miljons eiro.
