Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikā staru terapija ar elektronu lineāro paātrinātāju ik dienu tiek veikta aptuveni 70 pacientiem. Jau pagājušā gadā desmitiem pacientu sūdzējās, ka aparāts regulāri lūst un jāgaida stundām ilgi rindā kamēr to salabos. Dažreiz jādodas mājās bez apstarošanas.
Viena no pacientēm, kam jāsaskaras ar problēmām, ir Gunta sieva. Viņai janvārī konstatēja audzēju. Ārsti nekavējoties veica operācijas, sastādīja ārstēšanās plānu un darīja visu, lai ļaundabīgo procesu apstādinātu. Guntis katru dienu no Ogres ved sievu uz apstarošanu. Sievietei nepieciešama regulāra apstarošana 28 reizes. Martā Gunta sievai izdevies veikt tikai 15 procedūras - apmēram puse no vajadzīgā.
“Pāriet uz citu slimnīcu nevaram, jo process ir vienreizējs. Esam iesākuši, un to var apturēt tikai uz neilgu laiku, bet nav pārliecības. Ja ir vadlīnijas, pēc kurām vadās, tad tās būtu jāievēro,” saka Guntis.
Šī ģimene tāda nav vienīgā, slimnieku plūsma uz apstarošanu ir liela, ārstēšanos ik dienu uzsāk jauni pacienti, bet viņi netiek brīdināti, ka apstarošana var ieilgt. “Nav runa par kvalitāti, bet par pieejamību. Speciālisti ir labi, bet šim aparātam ir vajadzīgs dublieris. RAKUS [Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai jeb “Gaiļezera” slimnīcai] ir izdevīgi. Viņiem jaunāks [aparāts] nekā mūsējais,” norāda Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga. Viņa atzīst, ka, strādājot slimnīcā otro gadu, jautājums par jaunu aparātu vienmēr ir bijis aktuāls.
Tomēr šī gada budžetā slimnīca nav ieplānojusi iegādāties jaunu iekārtu, prioritāte esot remontdarbi. Arī Veselības ministrija šogad Stradiņiem jaunu aparātu nevarot nopirkt. Tās pārstāvis Oskars Šneiders stāsta, ka valstij ir finansējums triju staru terapijas aparātu iegādei. Tomēr tie tiks pirkti “Gaiļezera” slimnīcai. “Stradiņiem” šādu aparātu sola nopirkt nākamajā gadā. Latvijas Onkoloģijas centrā aparatūra ir vēl vecāka nekā “Stradiņos”, tāpēc priekšroka ir dota “Gaiļezera” slimnīcai.
Pacientes vīrs Guntis gan ir kritisks pret šādu pieeju. “Pēc gada mums tas vairs nav vajadzīgs, un arī šiem pacientiem nebūs vajadzīgs. Pašlaik ir tā, ka ņem jaunus pacientus, bet netiek izvērtēts vai staru terapija notiek dinamiski vai pieļaujamas pauzes,” pauda Guntis.
Veselības ministrijā atbild, ka Stradiņa slimnīcai pašai jādomā, kā organizēt slimnieku plūsmu, lai neviens neciestu. “Es saprotu, bet saprotat mani, ka vienā dienā nevaram iegādāt, mēs plānojam, lai uz nākotni [situācija] uzlabotos,” sacīja Šneiders.
Ārsti dara visu, pat neiespējamo, lai glābtu jaunās sievietes un arī pārējo pacientu dzīvību. Bet simtiem cilvēku ir situācijas ķīlnieki. “Ja pacients pāriet uz citu ārstniecības iestādi, tad šim procesam jāsākas no jauna, jāveic izmeklēšana un jāiestājas rindā, jo rinda var būt ietilpīgāks process. Viņam nav aizliegts, bet būtu rekomendējoši pabeigt vienu kursu vienā iestādē,” stāsta Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Jeroščeva.
Ja Stradiņa slimnīca nesamazinās pacientu plūsmu un aparātam būs jādarbojas uz pusi vairāk, nekā iekārtai paredzēts, tas nozīmē tikai to, ka slimnieki pēc smagām operācijām stundām ilgi gaidīs, kamēr aparātu sataisa. Savukārt, ja slimnieku skaitu samazinās, cilvēki gaidīs garā rindā, līdz vispār tiks pie valsts apmaksātās apstarošanas.
