Stradiņa slimnīca izdarījusi secinājumus pēc teritorijas evakuācijas

Teju mēnesi pēc viltus spridzināšanas draudu dēļ notikušās Stradiņa slimnīcas evakuācijas, slimnīcas un Veselības ministrija (VM) apzināja situāciju un arī atzina, ka rīcībai šādos krīzes gadījumos ir nepieciešami arī uzlabojumi, tiesa, kādi tieši – esot ierobežotas pieejamības informācija.  

ĪSUMĀ: 

  • Pēc slimnīcas evakuācijas jūlija beigās par šādu krīžu risināšanu sprieda sanāksmē VM.
  • Slimnīca atzīst: jāuzlabo normatīvie akti un komunikācija.
  • Precedents arī licis domāt par apmācību nepieciešamību.
  • VM: evakuācija īstenota labi, bet ir lietas, kas jāpilnveido.
  • Kas tieši jāuzlabo – esot ierobežotās pieejamības informācija.
  • Slimnīca arī izdarīja savus secinājumus, piemēram, par mobilo sakaru un rāciju lietošanu.

31.jūlijā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes ikdienu „kājām gaisā apgrieza” kāds anonīms ziņojums par draudiem slimnīcas teritorijas drošībai. Toreiz tika evakuēta slimnīca un, sadarbojoties ar valsts un pašvaldības iestādēm, krīze tika novērsta.

Stradiņa slimnīca izdarījusi secinājumus pēc teritorijas evakuācijasKristaps Feldmanis

    Par to, kā evakuācija aizvadīta un kādi uzlabojumi nepieciešami nākotnē, spriests tikšanās laikā Veselības ministrijā. Tajā piedalījušies pārstāvji no ministrijas, slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta.

    “Mēs apzinājām tā jomas, kur varētu būt kādi uzlabojumi. Viens no tiem ir normatīvo dokumentu regulējums, to saskaņotība savā starpā, jo ir dažādi resori, bet, lai tie darbotos ļoti saskaņoti, kā mēs gribētu, tie varētu būt pēc savas darbības atbilstošāki,” pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

    “Otrs ir komunikācija – gan iekšējā komunikācija, gan ārējā komunikācija, kas attiecas gan uz sabiedrību, gan uz radiniekiem, kas šajā gadījumā salīdzinoši nostrādāja vislabāk. Jebkurā gadījumā tās ir lietas, pie kā mēs esam sapratuši, ka gribētu piestrādāt,” sacīja Kreicberga.

    Viņa norādīja, ka vēlamos normatīvo dokumentu regulējuma uzlabojumus nevar komentēt plašāk, vien norādot, ka jāplāno precīzākas darbības tik liela apjoma evakuācijas gadījumiem.

    Slimnīcas drošības daļas vadītājs Mārtiņš Melnis uzsvēra, ka atgadījums licis domāt par specifisku, līdz šim mazāk veiktu apmācību nepieciešamību.

    “Šāds precedents, ko norādīja arī mūsu kolēģi, nav tikai Latvijā nebijis, tas ir Eiropā nebijis, kad slimnīcai tiek šādi draudi izteikti,” atzina Melnis.

    “Ir jāsaprot, ka tas nav ikdienas objekts – viesnīca vai tirdzniecības centrs, kur mēs standarta procedūru pielietosim. Tādēļ atziņa no Veselības ministrijas puses bija, ka ir jāveicina visu iesaistīto pušu apmācības, kas ir bijušas [apmācības] līdz šim ļoti daudz par to, kas jādara, ja pacienti tiek piegādāti uz slimnīcu, bet nav šo apmācību tik daudz, ja pacients ir jādabū prom no slimnīcas. Kā tad visas iesaistītās puses strādā. Noteikti tas bija virziens, uz ko vairāk jāstrādā,” klāstīja Melnis.

    VM pārstāvis Oskars Šneiders Latvijas Radio uzsvēra, izvērtējot situāciju, secināms, ka pacientu evakuācija veiksmīgi īstenota saskaņā ar katastrofu medicīnas un valsts civilās aizsardzības plāniem.

    “Tas, kas tika secināts – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests labi veica pienākumus un īstenoja gan pacientu pārvešanu, gan arī bija apzinātas slimnīcas, kas varēja sniegt palīdzību. Gan slimnīca, gan dienests secināja, ka tie plāni, kas ir slimnīcai – tie strādā, bet ir atsevišķas lietas, kas ir pilnveidojamas.

    Šajā gadījumā detalizēti nevarēšu minēt, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, bet šie plāni ir pilnveidojami, vadoties no secinājumiem, un visas iesaistītās puses bija vienisprātis, ka būtiskas ir arī apmācības,” sacīja Šneiders.

    Slimnīcas drošības daļas vadītājs Mārtiņš Melnis uzsvēra, ka pēc notikušā secinājumi dalāmi divās daļās – sadarbība valstiskā līmenī un otrs ir iekšējie slimnīcas secinājumi.

    Daudz kas ir saprasts, bet vēl daudz, pie kā jāstrādā, tomēr slimnīcas iekšējie secinājumi jau izdarīti, un viens no tiem - vairāk jādomā par mobilo telefonu sakariem un rāciju nodrošinājumu.

    Par apzināti nepatiesa paziņojuma par bīstamas vielas, materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu paredzēta nopietna atbildība. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai naudas sodu. Tāpat var nākties atlīdzināt operatīvajiem dienestiem radītos zaudējumus un zaudējumus, kas nodarīti iestādei, par kuru nepatiesais ziņojums izdarīts.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti