Strauji samazinājies arī dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits – no 24% 2013. gadā līdz 19,2% 2014.gadā.
Pieaugot iedzīvotāju vidējiem ienākumiem 2013.gadā, nabadzības riska slieksnis ir pieaudzis, sasniedzot 260 eiro (2012.gadā – 233 eiro).
2013.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk, nekā 2012.gadā. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu visvairāk ietekmēja tas, ka ienākumu kāpums no algota darba bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu pieaugumu.
Vidējā mēneša darba samaksa palielinājās par 28 eiro mēnesī jeb 5,7%, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 2,67 eiro mēnesī jeb 1%.
2013.gadā būtiski palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupa virs 65 gadiem (no 17,6% 2012. gadā līdz 27,6% 2013. gadā).
Nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis par 0,9 procentpunktiem, sasniedzot 24,3%.
Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts. Turklāt 2013.gadā šo mājsaimniecību nabadzības risks pieauga par 2,8 procentpunktiem un sasniedza 41,1%.
Savukārt mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus, nabadzības risks ir būtiski samazinājies – no 32,6% 2012.gadā līdz 27,7% 2013.gadā. Tas skaidrojams ar valsts finansējuma palielinājumu bērna kopšanas pabalstiem, vecāku pabalstiem, maternitātes un paternitātes pabalstiem un piemaksām par dvīņu vai vairāku vienās dzemdībās dzimušu bērnu kopšanu.
2013.gadā nodarbināto personu nabadzības risks sasniedza zemāko rādītāju kopš 2004.gada – 8,1% (2012. gadā – 8,9%).
Tikmēr strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 29,4% 2013.gadā salīdzinājumā ar 18,8% 2012.gadā. Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks šāda tipa mājsaimniecībai pieauga vēl straujāk - no 29,2% 2012. gadā līdz 51,1% 2013. gadā.